Emociju katliņš uzvārījies: ko sev pavaicāt šajā brīdī

Galvenais speiālistes vēstījums – apspiest jūtas gan nevajag, jo tas var novest pie nopietnām problēmām.

Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, mēs rīkojamies tieši tāpat. Mēs darām visu iespējamo, lai devalvētu savas emocijas: tās atgrūžam, ignorējam, apspiežam vai izspiežam no tām mākslīgu pozitīvismu.

Psiholoģe akcentē, ka Hārvardas Sabiedrības veselības skolas un Ročesteras universitātes zinātnieku pētījums atklāja, ka emociju apspiešana var būtiski ietekmēt fizisko veselību. Psiholoģijā pat parādījās toksiskā pozitīvisma jēdziens, aiz kura slēpjas prasība vienmēr uzturēt labu garastāvokli un izvairīties no jebkādām spēcīgām negatīvām emocijām.

Tomēr šajā jautājumā ir svarīgi ievērot līdzsvaru. "Iestrēgšana" sarežģītās emocijās bez to pareizas "pārstrādes" var tevi ievilkt vēl dziļāk. Skumjas var pārvērsties izmisumā, pēcāk – trauksmē, bet vēl vēlāk – depresijā. Kad jūti, ka emocijas tevi burtiski pārņēmušas savā varā, pamēģini sev uzdot dažus jautājumus.

Kādi jautājumi tev varētu palīdzēt kontrolēt emocijas? Psiholoģe piedāvā vienkāršu stratēģiju, kuru veido pieci jautājumi. Pēc speciālistes teiktā, tie varētu palīdzēt tikt skaidrībā ar emocijām, nenodarot kaitējumu mentālajai veselībai.

Iedomājies, ka emocijas ir kā viesi. Diezin vai tos izliksi aiz durvīm, bet arīdzan neļausi viņiem necienīgi uzvesties tavās mājās. Tas pats ir ar emocijām: tās ir "jāuzklausa", jāpavada ar tām kopā kāds laika sprīdis, bet pēc tam jāatlaiž.

Jautājums: "Kādas ir šīs emocijas?" palīdzēs kaut nedaudz sevi nodalīt no pārdzīvojumiem. Tas atgādinās, ka nepatīkamas jūtas ir vien daļa no tevis, tās neko nerunā par tevi kā personību. Turklāt ar šī jautājuma palīdzību tu sapratīsi, ko tieši jūti. Piemēram: "Ahā, šķiet, ka tās ir dusmas" vai "Sveika, nepacietība, tu jau atkal esi te!".

Kalifornijas universitātē veikts pētījums apliecinājis –, kad mēs savas emocijas nosaucam konkrētos vārdos, tam ir terapeitiska iedarbība uz mūsu smadzenēm.

Visām mūsu emocijām ir kāda jēga un tās kaut ko par mums vēsta. Vairums nepatīkamo pārdzīvojumu ir saistīti ar primitīvo draudu reaģēšanas sistēmu, ko esam mantojuši no saviem senčiem.

Piemēram, kad kāds tev aizšķērso ceļu, bet tu dusmojies, šī sistēma cenšas tevi pasargāt, sūtot ķermenim signālus aptuveni šādā stilā "bēdz vai skrien". Tieši tāda izvēle bija senajiem cilvēkiem, kad viņi sastapās ar tīģeri. Šis mehānisms, kas paredzēts, lai pasargātu cilvēku no briesmām, periodiski ieslēdzas arī mūsdienu dzīvē.

"Cenšos šos emocionālos signālus uztvert kā noderīgu informāciju. Piemēram, kad nespēju pusnaktī iemigt, pārdzīvojot par to, ko tāpat nevaru mainīt, esmu pateicīga savai primitīvajai sistēmai. Tā taču, redz, cenšas mani pasargāt. Nomierināties un noteikt, no kurienes nāk šie signāli un ko ar tiem darīt, – tā jau ir mana atbildība," skaidro psiholoģe.

Pamēģini ar ziņkārību izturēties pret to, ko jūti. Esi uzmanīgs arī pret citām savām reakcijām. Piemēram, izmisums dažreiz liek mums burtiski sarauties, elpošana kļūst saraustīta, bet žoklis saspiežas – tā ķermenis signalizē, ka viņam nepieciešama uzmanība. Pamēģini atslābināt muskuļus, dziļi ieelpot un uzlikt roku uz sirds, lai ķermenim liktu saprast, ka esi pamanījis šīs izmaiņas.

Bieži vien palīdz vienkārši sev pavaicāt: "Ko gan šīm emocijām vajag tieši šobrīd?" Varbūt tavam izmisumam nepieciešams, lai tu to saprastu un pieņemtu kā faktu, ka tev tagad ir grūti, un atgādinātu sev, ka tu vienalga ar visu tiksi galā. Bet tavas dusmas vien vēlas, lai tu samierinātos, ka tev tagad sāp. Neapspied šīs izpausmes – ieklausies tajās.

"Es parasti iedomājos platus un ietilpīgus konteinerus – tādus, kuros var ievietot visas manas sarežģītās emocijas. Man būtu konteiners rūpēm par savām skumjām, drosmes trauks savām bailēm un konteiners savu kompleksu pieņemšanai. Kad es savām emocijām piedāvāju "apmesties" tādās lielās vietās, tas palīdz man sajust atvieglojumu. Tas man atgādina, ka man ir arī citas īpašības, kuras varu izmantot, lai uzlabotu savu pašsajūtu," atklāta ir Kurlanda.

Šo jautājumu ieteicams sev uzdot tikai tad, kad būsi izgājis iepriekš pieminētos četrus etapus, citādi tas zaudēs jēgu. Pēc tam, kad veltīsi uzmanību savām emocijām, svarīgi ir noteikt, kādas darbības tām nāktu par labu.

"Dažreiz, kad piedzīvoju nelielu aizkaitinājumu, es nolemju ļaut tam doties tālāk un uzmanību pārslēdzu uz kaut ko patīkamāku. Bet, ja mani stipri aizvainojis kāds cits cilvēks, pēc tam, kad esmu nomierinājusies, varu nolemt parunāties ar viņu par šo situāciju. Nosaki, kādas darbības tu vēlies veikt saistībā ar savām emocijām. Tas palīdzēs pabeigt to pārstrādes procesu," iesaka speciāliste.

Protams, šī piecu jautājumu stratēģija neglābs no negatīvām jūtām. Bet tā var palīdzēt paveikt kaut ko daudz lielāku – iemācīties strādāt ar tām un nebaidīties no tām.