Nē, pozitīva domāšana nav galvas ierakšana smiltīs, lai negatīvas ziņas un notikumi pavirpuļotu garām un ar pozitīvismu apmātu cilvēku neskartu. Tāpat arī tas nenozīmē, ka, pozitīvi domājot, cilvēks izslēdz skumjas, dusmas vai nožēlu. Gluži vienkārši – mēģina saskatīt arī labo. Ko tas maina?
Ir atšķirība starp cilvēkiem, kuri atsākās redzēt negatīvo un burtiski iebāž galvu smiltīs kā strausi, lai tikai viņus neskartu kāda slikta ziņa, un cilvēkiem, kuri apzinās negatīvo, bet izvēlas redzēt arī labo.
Psiholoģijā to dēvē par pozitīvisma efektu. Kā raksta "Psychology Today", tas nozīmē, ka pozitīvas emocijas un domas liek pašam par sevi justies labāk, uzlabojas pašvērtējums, pašsajūta. Un viss glīti savijas ķēdītē, jo tas, savukārt, uzlabo veiktspēju, proti, cilvēks spējīgs izdarīt vairāk.
Pozitīvisma efekts ir parādība, ko pētījuši daudzi vadošie psihologi un zinātnieki. Secināts, – jo vairāk pozitīvu emociju un domu mēs piedzīvojam, jo lielāka iespēja, ka mums būs labāka garīgā un fiziskā veselība, motivācija, enerģija, labākas attiecības un lielāki panākumi dzīvē.
Ai, viss slikti!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
