Kad cilvēks dzird tiešu apvainojumu, viņš var reaģēt pietiekami ātri. Pastāv dažādi varianti: atbildēt asi, paziņot, ka negrasies apspriest jutīgas tēmas, vai vienkārši pārtraukt sarunu. Bet mēdz būt, ka sarunbiedrs it kā nav pateicis neko aizskarošu, jā, un arī balss tonis ir draudzīgs vai līdzjūtīgs. Bet nezin kāpēc adresātam šo vārdu dēļ garastāvoklis krasi sabojājas. Daudzi šādās situācijās neizlēmīgi klusē, jo nesaprot, kā reaģēt.
Neklusē – pacenties uzreiz noskaidrot, vai šī ir nejauša mēles palaišana vai apzināti centieni tevi pazemot. Psihologi divos rakstos vietnē "Psychology Today" piedāvā pamēģināt tikt skaidrībā, kā neapjukt un cieņpilni atbildēt savam oponentam.
Kādi var būt slēptie apvainojumi
Kognitīvās psiholoģijas speciālists Roberts Krafts uzskata, ka šķietami nekaitīgas piezīmes, ar kurām kāds savā ziņā uzbrūk cilvēkam viņa sociālā statusa vai kāda cita iemesla dēļ un netieši pazemo, bieži vien ir bīstamākas par tiešiem apvainojumiem. Mums katram ir savas ievainojamības. Smalki apvainojumi – tā Krafts sauc šādas piezīmes, kas sāp nepamanīti un pārsteidz cilvēku. Lūk, kā tie varētu izskatīties!
Netieši izteiktas šaubas par sarunbiedra spējām
Ja cilvēkam pateiktu – "Tu esi stulbs un šauras domāšanas cilvēks, pilnīgs idiots", viņš atbildot var vienkārši sākt smieties. Jo viņš taču zina, ka tā nav taisnība. Un nešaubās, ka oponentam nav argumentu par labu šāda veida apgalvojumiem, tāpat kā nav tiesību izteikt šādus vērtējumus.
Bet iedomājies, ka sarunbiedrs, piemēram, sarunā par kādiem mācību kursiem norāda: "Programma tajos nav no vieglajām, bet domāju, ka pat tu tomēr tiksi galā."
Un tonis ir it kā uzmundrinošs un līdzjūtīgs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv