28 gadus veca, fiziski vesela holandiete nolemj veikt eitanāziju depresijas dēļ  (11)

Ter Beeka dzīvo nelielā Nīderlandes ciematiņā, netālu no Vācijas robežas. Neskatoties uz to, ka ir iemīlējusies savā 40 gadus vecajā partnerī un rūpējas par diviem kaķiem, kuri ir ģimenes mīluļi, viņa maijā plāno veikt eitanāziju. Holandiete savulaik vēlējusies kļūt par psihiatri, bet visu dzīvi ciešot no garīgās veselības problēmām, nav spējusi ne absolvēt skolu, ne sākt karjeru. Tagad viņa ir nogurusi no dzīves.

Kā vēsta izdevums "The Free Press", viņa nolēmusi veikt eitanāziju pēc tam, kad ārsti teikuši: "Mēs neko vairs nevaram jūsu labā darīt. Jums nekad nekļūs labāk." Tas esot bijis mirklis, kad viņa nolēmusi, ka nāve ir labākā izeja: "Es vienmēr zināju, ja nekļūs labāk, es vairs nespēšu." Bezcerības stāvokli atzīstot, Ter Beeka uz kreisās rokas augšdelma uztetovējusi "dzīvības koku" pretējā virzienā: "Ja dzīvības koks simbolizē izaugsmi un jaunus sākumus, mans koks ir otrādi. Tas zaudē lapas, tas mirst. Un kad koks nomirs, putns no tā aizlidos. Neraugos uz to kā uz manas dvēseles pamešanu, drīzāk, ka es tieku atbrīvota no dzīves."

Viņas atbrīvošana notiks pašas mājās – bez mūzikas fonā, uz dīvāna viesistabā. "Ārsts nesteigsies, nav tā, ka viņi ienāk un pavēl: lūdzu, apgulieties! No sākuma būs kafijas tase nervu nomierināšanai un maigas atmosfēras radīšanai. Tad ārsts pajautās, vai esmu gatava. Es iekārtošos dīvānā. Viņš vēlreiz pārliecināsies, ka zinu, ko daru, un novēlēs man laimīgu ceļu. Procedūra sāksies. Vai arī manā gadījumā novēlēs patīkamu miegu, jo man riebjas, ka cilvēki novēl drošus ceļojumus. Es taču nekur nedošos."

Ārsts no sākuma ievadīs nomierinošu līdzekli, pēc tam sekos zāles, kas apturēs Beekas sirdsdarbību. Kad sieviete būs mirusi, eitanāzijas pārbaudes komiteja novērtēs nāves iestāšanos, lai pārliecinātos, ka ārsts ievērojis "pienācīgus aprūpes kritērijus", un Nīderlandes valdība paziņos, ka Zorajas ter Beekas dzīve ir likumīgi izbeigta. Bēres nebūšot, jo viņai nekas daudz no ģimenes neesot atlicis un viņa neuzskata, ka draugi vēlēsies uz tām ierasties. Tā vietā viņas mīļotais vīrietis izbārstīs pelnus "kādā jaukā meža vietā", ko abi jau ir izvēlējušies. "Man ir nedaudz bail no miršanas, jo tas ir kas nezināms. Mēs nezinām, kas sekos un vai sekos? Tas ir biedējošākais."

Ter Beeka ir viena no skaitliski pieaugošā cilvēku daudzuma Rietumos, kuri izvēlas pārtraukt savu dzīvi, nevis dzīvot sāpēs. Sāpēs, kas daudzos gadījumos ir ārstējamas. Bieži eitanāzijas lēmumi ir saistīti ar neārstējamām slimībām, taču viņa cieš no citiem simptomiem, piemēram, depresijas un trauksmes, ko pastiprina dzīves nenoteiktība – ekonomiskā nestabilitāte, sociālo mediju spiediens un šķietami nebeidzamas bailes un vilšanās. "The Free Press" Kampenas Teoloģijas universitātes veselības aprūpes ētiķis Stefs Groenvuds skaidro: "Es uztveru eitanāziju kā pieņemamu izvēli, ko piedāvā ārsti un psihiatri, lai gan iepriekš tas bija pēdējais, galējais līdzeklis. Īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar psihiskām slimībām un īpaši jauniem cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem, kur, šķiet, ka veselības aprūpes speciālists "padodas" vieglāk nekā jebkad iepriekš."

Teo Būrs, Groningenas Protestantu Teoloģijas universitātes veselības aprūpes ētikas profesors, desmit gadus ir strādājis Nīderlandes eitanāzijas izvērtēšanas padomē. Viņš stāsta: "Pārbaudes komitejā iestājos 2005. gadā un tur biju līdz 2014. Šajos gados esmu redzējis, ka Nīderlandes eitanāzijas prakse ir mainījusies no nāves kā pēdējā līdzekļa uz nāvi kā izvēles iespēju."

Šo sakot, Būrs par piemēru min tādus cilvēkus kā Zoraja ter Beera, kuru, kā kritiķi argumentē, likumdošana taktiski "mudina" sevi nogalināt. To dara arī sociālo mediju kultūra, kas nāvi glamurizē, un radikālo aktīvistu kustība, kas aizstāv tiesības uz nāvi, norādot, ka cilvēkam ir jābūt brīvai izvēlei dzīves beigšanā.

2001. gadā Nīderlande kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas padarīja eitanāziju likumīgu. Kopš tā laika cilvēku skaits, kuri izvēlas mirt, ir pārsteidzoši augsts. Pēc "Dutch News" publicētajiem datiem, Nīderlandē 2022. gadā bijuši eitanāzijas izraisīti 8720 nāves gadījumi, kas ir aptuveni pieci procenti no visiem nāves gadījumiem valstī, un tas ir par 14 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šī gada februārī arī 93 gadus vecais bijušais Nīderlandes premjerministrs Drīss van Agts nomira ar sievu roku rokā no eitanāzijas.

2. aprīlī sociālajā medijā "X" ter Beeka pārpublicēja "The Free Press" rakstu par sevi un paziņoja, ka pirms nāves, pametīs sociālos tīklus, sakot: "Man bija tas gods sniegt ieskatu tiem cilvēkiem, kuri bija gatavi kaut ko uzzināt vairāk."