Jaunā mamma ir apātiska, raudulīga, grūtsirdīga, varbūt pat redzamas grūtības piecelties – tā ir tikai viena no tuviniekiem vieglāk atpazīstamām pēcdzemdību depresijas sejām. Aiz tās var slēpties vesels aisbergs – nepārliecinātība par sevi kā mammu, šaustīšana, bailes nodarīt nejauši pāri bērnam vai pat domas par pašnāvību. Taču pēcdzemdību depresija var izpausties arī trauksmaini – ar ātru satraukumu, uzvilktību, vēlmi par visām varītēm izdarīt visvislabāko kā mammai. Tad liels nemiers var tikt paslēpts aiz šķietama darbīguma, milzu centības.
Kā tuviniekiem un sievietei pašai noprast, ka viņai tik tiešām ir pēcdzemdību depresija? Kādas ir atveseļošanās iespējas? Kliedēsim mītu, ka pastāv tikai viens atlabšanas ceļš – mūsdienīgs skatījums ietver plašāku skatījumu uz iespējamo atveseļošanos un atbalstu, atkarībā no situācijas smaguma un atbalsta pieejamības iespējām. Stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, profesors un psihiatrs Elmārs Rancāns.