Katrs sestais bērns pakļauts nabadzības riskam; plāns uz papīra sasniegs visus?

Garantijas mērķis ir panākt, lai visas ES dalībvalstis nodrošina ikvienam bērnam piekļuvi konkrētam pamatpakalpojumu kopumam – veselīgam uzturam, kvalitatīvai izglītībai, pienācīgam mājoklim un pieejamai veselības aprūpei, lai mazinātu sociālo atstumtību tiem bērniem, kuru pamatvajadzības šobrīd netiek nodrošinātas. Dalībvalstis tika aicinātas izstrādāt savus nacionālos plānus, un tādu pērn izstrādāja arī Latvija. Plāns uz papīra ir, bet vai tam būs arī ietekme?

Lai gan kopumā Eiropa var lepoties ar augstu dzīves līmeni, ja paskatāmies uz veiktajiem pētījumiem, aina nav gluži iepriecinoša. Latvijā dzīvo 358 534 bērnu, no kuriem katrs sestais (16,1 procents) ir pakļauts nabadzības riskam. Izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viena vecāka ģimene – 24 procentos ģimeņu bērnus audzina tikai viens no vecākiem, biežāk māte, un arī segt mājokļa izdevumus un kopējos ikdienas izdevumus visgrūtāk ir ģimenēm ar vienu pieaugušo un bērniem. Katra trešā ģimene savus ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām. Tāpat slogu uz ģimeņu labklājību atstāj pašvaldību pirmsskolu pieejamība un rindas pie veselības aprūpes speciālistiem.

Nelabvēlīgi dzīves apstākļi un sociālā atstumtība bērnībā ietekmē bērnu izredzes gūt panākumus turpmākajā dzīvē – viņiem ir lielāks risks pamest skolu, neiegūstot pienācīgu izglītību, un tādejādi viņiem būs ierobežotas iespējas nodrošināt sev labklājīgu dzīvi. ES aicina pievērst īpašu uzmanību bērniem bezpajumtniekiem (ielu bērniem), bērniem ar invaliditāti vai mentālās veselības problēmām, migrantu izcelsmes vai etnisko minoritāšu bērniem (jo īpaši romiem), bērniem alternatīvajā aprūpē (jo īpaši institūcijās), kā arī bērniem no sociālā riska ģimenēm.

Latvijas nacionālā plāna veidotāji gan ir izlēmuši dažas no mērķa grupām īpaši neizcelt – Latvijā šķietami neesot bērnu bezpajumtnieku, savukārt migrantu vai etnisko minoritāšu izcelsmes bērnu mums esot pārāk maz, lai tiem mērķētu atbalstu. Tam negribētos piekrist, jo ielu bērnu problēma Latvijā ir ļoti aktuāla, savukārt iebraucēju bērni ir īpaša riska grupa neatkarīgi no to skaita.

Lai nodrošinātu efektīvu un brīvu piekļuvi Eiropas Bērnu garantijā noteiktajiem pamata pakalpojumiem, valstīm ir jāorganizē un jāsniedz šādi pakalpojumi vai arī jānodrošina atbilstoši pabalsti, lai bērnu, kam vajadzīga palīdzība, vecāki vai aizbildņi varētu segt minēto pakalpojumu izmaksas. Plānojot atbalsta pasākumus, vispirms nepieciešams apzināt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās mērķgrupas un šķēršļus pakalpojumu piekļuvei. Tikai tad, kad atbalstāmās sabiedrības grupas ir uzrunātas, var notikt nepieciešamo pakalpojumu plānošana, nodrošināšana, kā arī atbalsta pasākumu efektivitātes uzraudzība un izvērtēšana.

Līdz ar to arī plāna aktivitātes lielākoties tiek mērķētas uz bērniem un ģimenēm kopumā – ļoti iespējams, ka kopējā bērnu situācija valstī tuvākajos gados tiešām uzlabosies, bet nebūs nekādu mērījumu vai indikatoru tam, vai situācija ir uzlabojusies tieši riska grupās. Nav skaidrs, cik tad īsti Latvijā ir bērnu katrā riska grupā, kas nesaņem kādu no garantijas pakalpojumiem, un kā mērīsim progresu.

Jāatzīst, ka Latvijas Rīcības plāns Eiropas Garantijas bērniem ieviešanai šobrīd izskatās kā kopsavilkums ar aktivitātēm, kuras jau ietvertas citos mūsu politikas plānošanas dokumentos. Kas tik mums nav ieplānots, varētu nopriecāties. Jā, no vienas puses ir labi ņemt vērā jau ieplānoto, tomēr plānam ir būtisks mīnuss – tas mērķē ietekmēt vidējos rādītājus valstī, nevis pakalpojumu pieejamību īpaši neaizsargātajām bērnu grupām. Tā teikt, pamērīsim vidējo temperatūru visā slimnīcā.

Forumā "Latvijas bērni nabadzības ēnā", kurā Latvijas Bērnu labklājības tīkls pulcināja politiskos lēmumu pieņēmējus un NVO pārstāvjus, katra institūcija akcentēja svarīgākos aspektus, uz kuriem, viņuprāt, vajadzētu fokusēties. Veselības ministrija uzsvēra nepieciešamību izglītot bērnu vecākus, Izglītības ministrija domā par drošākas skolu vides veidošanu un pedagogu profesionālo kompetenci, Latvijas Pašvaldību savienība norāda uz nepieciešamību radīt jauniešiem drošas un iesaistošas pulcēšanās vietas, bet Labklājības ministrija iesaka vairāk koncentrēties uz pirmsskolām. Virzienu, kuros strādāt ir ļoti daudz, turklāt aptaujā "Latvijas ģimeņu barometrs 2023" esam noskaidrojuši, ka sliktākais stāvoklis ir ģimenēs, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām – jautājums, vai plāns viņus sasniegs.

Eiropas Garantija bērniem ir būtiska iniciatīva, kas var palīdzēt bērniem no neaizsargātākajām ģimenēm, taču, lai tā notiktu, ir nepieciešama politiskā griba pieiet plāna veidošanai nevis formāli, bet gan pēc būtības. Tā kā Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā – iespējams, tai prioritāšu ir gluži vienkārši pārāk daudz. Tomēr mums ir jāspēj atbildēt uz jautājumu, kādu nākotni Latvijas bērniem vēlamies nodrošināt. Piemēram, Itālija un Īrija ir izvirzījušas ambiciozu mērķi kļūt par bērniem draudzīgākajām valstīm Eiropā. Arī Latvijai ļoti noderētu skaidra vīzija, kurp dodamies attiecībā uz bērnu aizsardzību. Vai kādam pietiks drosmes to definēt un saukt citus sev līdzi?

Raksts tapis projekta "Bērnu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā" ietvaros, kuru finansē Eiropas Savienība – "NextGenerationEU". Rakstā pausta tikai biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" nostāja, un tā ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.