Vēl ne tik sen tālruņa zvans izraisīja sajūsmu un patīkamu satraukumu. Tagad – tīrāko paniku, īpaši jauniešos. Ja redzam kādu zvanam, nu pacietīgi gaidām, kad šīs šausmas beigsies, bet pēc tam notēlojam "ļoti aizņemtus", lai pēc 10 minūtēm uzrakstītu: "Čau, ko vēlējies?" Tālāk atliek vien cerēt, ka cilvēks uztvers ideju un atbildēs rakstiski.
Saskaņā ar cenu salīdzināšanas vietnes "Uswitch" veikto aptauju, kurā piedalījās divi tūkstoši cilvēku, ceturtā daļa no aptaujātajiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem norādīja, ka nekad neatbild uz telefona zvaniem. Lielākā daļa paskaidroja, ka, izdzirdot zvanu, to vienkārši noignorē. Citi atzina, ka pēc tam telefona numuru "ieguglē" vai nosūta zvanītājam īsziņu.
Gandrīz 70 procenti aptaujāto norādīja, ka priekšroku dod īsziņām, nevis tālruņa zvanam, bet 37 procenti izvēlas sazināties caur balss ziņām. Aptaujas laikā vairāk nekā puse respondentu atzinās, ka negaidīts zvans liek viņiem domāt par to, ka tiks saņemtas sliktas ziņas.
"Kad man piezvana kāds pazīstams cilvēks, mana sirds pārstāj pukstēt," medijam "Independent" sacījusi 24 gadus vecais Ali Korsans. "Manuprāt, tā ir norma Z paaudzei un, iespējams, arī citām paaudzēm, kuras ir uzaugušas ar īsziņu sūtīšanu. Tā ir burvīga iespēja būt savienotiem visu laiku, taču atbildēt tikai tad, kad ir laiks. Tālruņa zvans parasti ir par kaut ko, kas prasa tūlītēju uzmanību."
Un, kā izrādās, tā nebūt nav tikai jauniešu padarīšana. 47 gadus vecā Šarona Olivero-Čepmena "Independent" saka: "Es nekad nezvanītu kādam kā no zila gaisa, tāpat, kā es neklauvētu pie viņa durvīm bez brīdinājuma – tā vienkārši nav cieņa pret viņu personīgo telpu vai laiku."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
