Pēdējos gados visai daudz tiek runāts par terminu "toksiskais pozitīvisms". To attiecinām uz brīžiem, kad mēs reaģējam uz citu cilvēku problēmām ar virspusējām dežūrfrāzēm, piemēram, "Viss notiek ne tāpat vien" vai "Vai esi mēģinājis jogu?" Bet ir līdzīgs, lai arī mazāk pazīstams jēdziens, kas vairāk orientēts nevis uz ārējo, bet uz mūsu iekšējo pasauli – emocionālais perfekcionisms.
Ko sevī ietver emocionālais perfekcionisms
Kad mēs dzirdam vārdu "perfekcionists", tad uzreiz iedomājamies cilvēku ar augstām prasībām par to, kā viņš izskatās, uzvedas un veic savu darbu. Emocionālais perfekcionists analogus standartus sev nosaka arī par to, kā viņš jūtas. Tā vietā, lai mudinātu citus skatīties uz gaišo pusi, kas izplata toksisku pozitīvismu, viņš sagaida no sevis nezūdošu optimismu.
Terminu "emocionālais perfekcionisms" 2016. gadā ieviesa psiholoģe Annija Hikoka. Viņasprāt, tas izpaužas aptuveni šādi: kad cilvēkam ir emocijas par emocijām, viņš nomāc visas tās, kuras uzskata par necienīgām. Cilvēki ar šādiem uzskatiem bieži sev saka: "Es nedrīkstu tā darīt" vai "Man nevajadzētu būt dusmīgam".
Kur rodamas saknes šādam perfekcionismam
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
