Lai gan virtuālā vide un sociālie mediji sniedz iespēju ātri komunicēt ar mums tuvāk un tālāk esošiem cilvēkiem, kā arī uzņemt milzumdaudz informācijas vienlaikus, jaunie apstākļi rada papildu slodzi mentālajai veselībai. Kā tad saprast, ka digitālās tehnoloģijas patiesībā mums kaitē un kā to radīto trauksmi ārstēt?
Dažāda veida trauksme ir viena no 21. gadsimta izplatītākajām saslimšanām, kas negatīvi ietekmē gan cilvēka fizisko un garīgo veselību, gan viņa darbaspējas un iekļaušanos sabiedrībā. Pasaulē aptuveni 4,05 procenti iedzīvotāju jeb 301 miljons cilvēku cieš no trauksmes traucējumiem. No 1990. līdz 2019. gadam šo traucējumu skarto personu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 55 procentiem, un tehnoloģiju attīstība ir viens no svarīgiem katalizatoriem.
Šobrīd vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju ikdienā lieto sociālos medijus, vidēji pavadot tajos divarpus stundas. Tā kā šis ir tikai vidējais rādītājs, laiks, cik ilgi lūkojamies "zilajos ekrānos", noteikti ir ilgāks. Aktīvākie sociālo mediju lietotāji ir pusaudži un gados jauni cilvēki, kuri virtuālajā pasaulē "pazūd" piecas, septiņas un pat desmit stundas dienā, nereti novārtā atstājot ikdienas pienākumus un viedierīces ekrānu iemainot pat pret miegu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
