Ar ko sākt, ja vēlies mainīt dzīvi – ieteikumos dalās Elīna Fīrmane

Viens no svarīgākajiem elementiem ceļā uz mērķu sasniegšanu ir pašrefleksija. Bieži vien mēs koncentrējamies uz ārējiem faktoriem un aizmirstam ieskatīties sevī. Ceļā uz patiesu izaugsmi ir svarīgi koncentrēties nevis tikai uz ārējiem mērķiem, bet gan uz nolūka kvalitāti. Proti, nevis tikai kā es sevi varu noturēt disciplīnā, bet kā es varu patiesi nodoties tam, ko es vēlos. Šī pieeja ļauj skaidrāk saprast savas patiesās vēlmes un nolūkus, kas, savukārt, palīdz izvairīties no ārējā spiediena un pārlieku lielas paškritikas, ja nesasniedzam noteiktos mērķus tik ātri, kā bijām plānojuši.

Lai spētu kaut ko mainīt, vispirms tas ir "jāierauga", proti, jāpamana. Apzinātība par savām rīcībām gan palielinās spēju kapacitāti, palīdzēs izkļūt no automātiskā režīma, kurā bieži iekļūstam. Apzinātību varam trenēt pievēršot uzmanību savām darbībām. Piemēram, apzināti ejot, apzināti klausoties vai apzināti dzerot tēju. Kad mēs veltām laiku, lai patiesi izbaudītu šo pieredzi, tiek iedarbinātas visas maņas – tauste, oža, dzirde un garša, mēs savienojamies ar sevi un šo brīdi.

Bailes ir bieži sastopams šķērslis pārmaiņu ceļā. Tās var būs bailes no neizdošanās, vienatnes vai zaudējumiem. Tomēr šīs bailes bieži vien ir dabīga aizsargreakcija, kas mums kādreiz ir palīdzējusi izvairīties no nevēlamām situācijām. Līdzīgi ir arī ar organisma imūnsistēmu – lai gan tā ir paredzēta aizsardzībai pret vīrusiem un baktērijām, dažkārt tā kļūst par šķērsli dzīvībai svarīgām izmaiņām, piemēram, orgānu transplantācijai, kas organisma imūnsistēma reizēm reaģē negatīvi, cenšoties atgrūst svešo audu. Tas notiek tādēļ, ka organisms neatšķir labas pārmaiņas no sliktiem iebrucējiem – tā reaģē uz jebkuru svešķermeni kā uz draudu. Lai novērstu atgrūšanu, ārsti izraksta imunitāti nomācošas zāles, kas ļauj organismam pieņemt pārmaiņas.

Šī situācija ir lieliska metafora tam, kā paši bieži reaģējam uz pārmaiņām savā dzīvē – mēs pretojamies, jo baidāmies no nezināmā, nevis novērtējam pārmaiņu potenciālu. Atzīstot un pasakoties savām bailēm, mēs varam sākt tās apzināti pārvarēt.

Vienmērīgais cikliskums dabā var kalpot par iedvesmu mūsu pašattīstībai. Daba māca, ka viss notiek cikliski, un ir būtiski pieņemt dažādos dzīves posmus. Varam novērot, kā pēc ziemas nāk pavasaris, pēc tam vasara un rudens. Tāpat kā dabā, arī mūsu dzīvēs ir nepieciešami dažādi posmi – aktīvie, produktīvie un atpūtas periodi. Tas ir dabiski un nepieciešami, lai veicinātu patiesas un ilgstošas pārmaiņas. Ja pieņemsim šo cikliskumu un ļausim sev piedzīvot dažādas dzīves sezonas, spēsim labāk izprast savas vajadzības un resursus.

Piemēram, ja šobrīd esam piedzīvojuši "ziemu"– atpūtas un pārdomu laiku, tas nenozīmē, ka mēs neko nedarām. Tas ir laiks, kad ielūkojamies sevī, sakopojam spēkus un sagatavojamies nākamajam izaugsmes posmam. Šajā periodā varam rūpēties par savu "augsni"– veidot stiprus pamatus nākotnei, vai tas būtu emocionālais atbalsts, personīgā attīstība vai apkārtējās vides uzlabošana. Cikliskums arī palīdz pieņemt un novērtēt savas bailes un ierobežojumus. Tā vietā, lai cīnītos pret tiem, mēs varam mēģināt tos saprast un atklāt, kāpēc tie ir izveidojušies. Tāpat kā daba, arī mūsu iekšējā pasaule ir bagāta ar dažādiem procesiem, un katrs posms ir svarīgs mūsu attīstībai.

Patiesas pārmaiņas notiek tikai tad, kad esam gatavi pārskatīt savu pasaules uztveri un apšaubīt savus dziļākos pieņēmumus. Taču būtiski ir arī darīt. Un darīt regulāri. Mācīšanās un jaunu pieredžu iegūšana ir fantastiska iespēja, ko varam izmantot, lai attīstītos un augtu. Ja rodas iespēja, ieteiktu to izmantot, pat, ja šobrīd šķiet, ka šī konkrētā iespēja nav tieši tas, kas nepieciešams.

"Riga TechGirls" uzsāktā Karjeras vadības programma mudina dalībniekus pārdomāt savas iekšējās barjeras un bažas, kas kavē izaugsmi. Tikai iedziļinoties savos patiesajos motīvos un bailēs, varam sākt izprast, kas mūs kavē un kā mēs varam pārvarēt šos šķēršļus, paverot iespēju izkustēties no vietas un sasniegt patiesu izaugsmi.