Pētnieki nosauc laimes kodu – piecas svarīgākās atziņas

Roberts Valdingers ir Hārvarda Medicīnas koledžas psihiatrijas profesors, Hārvarda pieaugušo attīstības pētījuma vadītājs un viens no visilgāk veiktā pētījuma par cilvēka laimi autoriem. Šis pētījums sākts 1938. gadā un sākotnēji tas veikts ar Hārvarda koledžas studentiem un Bostonas pusaudžiem, bet pēdējās desmitgadēs tas paplašināts, iekļaujot sievietes un cilvēkus ar daudzveidīgāku izcelsmi.

Laimīgas dzīves meklējumos ir daudz komponentu, taču galvenais faktors ir viens – kvalitatīvas attiecības. "Mēs noskaidrojām, ka svarīgi ir uzturēt dzīvu, aktīvu saikni ar vismaz dažiem cilvēkiem, jo mums visiem dzīves laikā ir vajadzīga saistība ar kādu," Valdingers podkāstā "Chasing Life" stāsta CNN galvenajam medicīnas žurnālistam Sandžijam Guptam. "Cilvēki, kas ir saistīti ar citiem, dzīvo ilgāk un ir fiziski veselīgāki nekā tie, kas ir izolētāki," viņš piebilda. "Tas bija pārsteigums mūsu pētījumā: nevis tas, ka cilvēki bija laimīgāki, bet gan tas, ka viņi dzīvoja ilgāk."

Kāpēc kvalitatīvas attiecības nozīmē ilgāku un laimīgāku dzīvi? "Labākie mūsu rīcībā esošie dati un citi pētījumi liecina par saistību starp stresu un stresa mazināšanu," sacīja Valdingers. "Ja man šodien notiek kaut kas satraucošs, es burtiski jūtu, kā mans ķermenis pāriet cīņas vai bēgšanas režīmā. … Tā nav problēma – cīņas vai bēgšanas reakcija ir normāla. Bet mums pēc stresa ir jāatgriežas līdzsvarā. Ja es varu atgriezties mājās, pasūdzēties savai sievai vai piezvanīt draugam, var burtiski sajust, kā ķermenis nomierinās."

Viņš precizē, ka neirozinātnes pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri ir izolēti vai jūtas vientuļi, ir augstāks cirkulējošo stresa hormonu līmenis. "Viņu imūnsistēmas nedarbojas tik labi, tāpēc viņi vieglāk inficējas. Šis hroniskais iekaisums noārda ķermeņa sistēmas," viņš skaidro. Turklāt izolētajiem cilvēkiem bieži nav neviena, kas par viņiem parūpētos, nodrošinātu labu uzturu, regulāras ārsta vizītes un citas veselības uzlabošanas darbības.

Tas gan nenozīmē, ka intraverti vai cilvēki bez partneriem ir lemti īsai, nožēlojamai dzīvei. Viņš skaidro, ka pietiek ar vienu vai diviem labiem draugiem – tādiem, uz kuriem var paļauties.

Jeb – jāoptimizē sava fiziskā veselība: "No vienas puses, tas izklausās pašsaprotami, taču mēs atklājām, ka mūsu pētījumā iesaistītie cilvēki, kuri rūpējās par savu veselību, ne tikai dzīvoja ilgāk, bet arī ilgāk noturējās bez slimībām." Tas nozīmē regulāri vingrot, labi ēst, nepieļaut aptaukošanos, nelietot alkoholu vai narkotikas un pietiekami gulēt.

"Parūpējieties par savu sociālo veselību," sacīja Valdingers. "Ja jūtat, ka ir vajadzīga lielāka saikne ar cilvēkiem, aktīvi strādājiet pie tā." Savu sociālo veselību var uzlabot divos veidos.

Pirmais veids ir palielināt cilvēku skaitu savā dzīvē. "Ja jūtat, ka jūsu dzīvē nav pietiekami daudz cilvēku, ar kuriem esat saistīts, rīkojieties, lai izveidotu vairāk attiecību un iesaistītu vairāk cilvēku savā dzīvē," viņš skaidro.

Tas var ietvert iesaistīšanos aktivitātēs, ko patīk darīt kopā ar citiem – brīvprātīgais darbs, kopienas pasākumi vai citas darbības, kas pašam ir svarīgas vai patīkamas: "Ja jūs atkārtoti apmeklējat vienu un to pašu vidi, iespējams, atradīsiet kopīgus intereses punktus ar citiem cilvēkiem, kas tajā piedalās."

Otrs veids, kā uzlabot savu sociālo veselību, ir attiecību kvalitāte. "Ko darīt, ja manā dzīvē ir pietiekami daudz cilvēku, bet nejūtos ar viņiem pietiekami saistīts? Pētījums liecina, ka cilvēki, kuri ikdienā veic nelielas darbības, lai uzturētu kontaktus, ir tie, kuriem izdodas saglabāt stipras attiecības." Šīs pūles ietver nelielas, bet konsekventas darbības, piemēram, piezvanīt kādam pa ceļam uz darbu, nosūtīt īsziņu vai e-pastu, lai vienkārši uzturētu kontaktu. Pēc tam seko aktīvāka sadarbība – kopīga pastaiga, kafijas tase vai maltīte.

Šīs mazās, bet regulārās darbības padarīs attiecības aktīvākas un dinamiskākas, "neļaujot tām izžūt no nolaidības".

Vēl viens padoms ir ņemt vērā savas individuālās vērtības un tās izteikt. "Iespējams, ka tas, ko visaugstāk vērtējat, ir autentiskums, tāpēc padomājiet, kur varat to savā dzīvē realizēt, vai ir veidi, kā kaut ko darīt vairāk vai labāk. Varbūt tas ir saistīts ar ģimeni. Varbūt ar pašizpausmi," viņš atgādina. Ir svarīgi apsvērt pamatvērtības, bez kurām nevarētu iedomāties savu dzīvi, un tad meklēt veidus, kā tās izpaust. "Cilvēki, kuru aktivitātes ļauj viņiem izteikt to, kas viņiem ir visnozīmīgākais, ir tie, kuri galu galā ir vislaimīgākie un jūtas vislabāk."

Cilvēki visu laiku mainās, un tas nozīmē, ka mainās arī attiecības, tāpēc ir svarīgi iemācīties pielāgoties šīm pārmaiņām. "Jautājums ir par to, vai mēs varam pamanīt, kā maināmies paši un kā mainās otrs cilvēks, pieņemt šīs izmaiņas un, iespējams, pat atbalstīt tās, nevis pretoties," sacīja Valdingers. "Bieži vien attiecības nonāk strupceļā, kad cenšamies tās vai otru personu kaut kādā veidā iesaldēt."

Valdingers norāda, ka viens no veidiem, kā iemācīties pieņemt izmaiņas, ir ieviest attiecībās pēc iespējas vairāk zinātkāres. "Pirmkārt, tas palīdz otrai personai sajust, ka jūs patiesi interesējaties par viņu. Tas arī ļauj labāk saprast, kāpēc citi domā tā, kā viņi domā. Un tas ir īpaši svarīgi tagad, kad esam viens no otra atsvešinājušies."

Galvenais secinājums ir atcerēties, ka neviena dzīve visu laiku nav laimīga. "Laime mainās no mirkļa uz mirkli. Mēs varam iedomāties, ka, ja darīsim visu pareizi, būsim laimīgi visu laiku, bet tā tas nenotiek!"