Foto: Shutterstock

Vilšanās un bezcerības sajūta var skart ikvienu dažādās situācijās vai dažādos dzīves posmos. Bet dažiem nepārvaramais pesimisms liek pastāvīgi skumt un iestrēgt negatīvās domās. Glāze dažādu faktoru dēļ var šķist pustukša, taču visbiežāk šim skatījumam ir vismaz trīs šķautnes: personalizācija, nemainīgums un pārspīlējums.

Tomēr cīņa ar pesimistisku attieksmi nenozīmē, ka tev vajadzētu iegrimt automātiskā, toksiskā pozitīvismā. Pretējā gadījumā mēs riskējam tikai apspiest savu pieredzi. Tu vari pārvarēt dažādas pesimisma šķautnes, izmantojot neparastu metodi – sūkļa, enkura un fotoobjektīva metaforas, par kurām vietnē "Psychology Today" stāsta speciālisti.

Personalizēšana

Cilvēki, kuri bieži personalizē notikumus vai citu cilvēku izteikumus, var domāt: "Viņi to darīja tāpēc, ka es viņiem nepatīku" vai "Tas notika tāpēc, ka esmu slikts cilvēks." Daudziem cilvēkiem ir grūti saskatīt iespējamos iemeslus, kas nav viņi paši, it kā kaut kādi neredzami aizbāžņi neļautu viņiem saskatīt racionālas iespējas.

Protams, mums ir jāuzņemas atbildība par mūsu vainas dēļ pieļautajām kļūdām un jālabo tās. Taču pesimisti mēdz personalizēties plašāk, pat ja nav pierādījumu vai loģiskas saiknes. Dažreiz tās var būt attiecību traumas, vēlme iepriecināt citus vai sen apgūtu ieradumu rezultāts.

Tā vietā, lai absorbētu visu negatīvo kā milzīgu sūkli, vari to samazināt līdz vieglāk pārvaldāmam mazam izmēram, kas ir tikai tik daudz, lai pēc vajadzības iztīrītu "jucekli", neabsorbējot visus pašnoniecinošos pieņēmumus. Šī metafora ļauj daudz līdzsvarotāk pieiet ļoti sarežģītai, niansētai pasaulei, kas nemaz negriežas ap mums.

Nemaināmība

Cilvēki ar drūmu skatu uz pasauli parasti uzskata, ka nepatīkami notikumi un neveiksmes viņus vajā vienmēr: "Tas nekad nemainīsies" vai "Es nekad nevarēšu tam tikt pāri."

Var būt ļoti grūti iedomāties, ka viss kļūs labāk, ja šobrīd viss iet slikti. Bet patiesība ir tāda, ka vienīgā nemainīgā lieta dzīvē ir pārmaiņas. Situācijas, cilvēki, pasaules uzskati – tas viss var mainīties un mainās.

Tāpat kā kuģi var noenkuroties noteiktā vietā uz ilgu laiku, cilvēki var noenkuroties skumju, disfunkcionālu uzvedības modeļu vai vientulības vidū. Bet enkuri nav paredzēti, lai paliktu vienā vietā bezgalīgi. Gan kuģi, gan cilvēki var noenkuroties un doties tālāk. Tas parasti prasa konsekventu pozitīvu piepūli un neatlaidīgu praksi jaunu ieradumu veidošanai. Tas galu galā ļaus tev mainīt domāšanu no ilgtspējīga pesimisma uz ilgtspējīgu ticību savām spējām.

Pārspīlēšana

Pārliecinošs pesimisms var izraisīt tādas domas kā: "Ar mani vienmēr notiek kaut kas slikts" vai "Ja viņš vai viņa mani nesaprot, tad neviens nekad nesapratīs." Tas ir, tā vietā, lai koncentrētos uz kādu konkrētu nepatīkamu situāciju, daudzi piedzīvo globālu negatīvismu, kas izplatās uz visu apkārtējo.

Un, lai gan dažreiz ir lietderīgi nedaudz tuvināt, lai redzētu pēc iespējas vairāk detaļu, nav efektīvi visu laiku dzīvot makro režīmā. Mums arī periodiski jāatkāpjas, lai pilnībā uztvertu notiekošo un paskatītos uz situāciju no plašākas perspektīvas.

Protams, jebkurš negatīvs notikums paplašinātā mērogā būs biedējošāks. Kā mazs zirneklis mežā, pietuvināts ar kameru, var izskatīties kā milzīgs radījums, kas spēj bloķēt mūsu ceļu. Kad mēs koncentrējamies uz vienu lietu, mēs zaudējam elastību, kas mums nepieciešama, lai pielāgotu "objektīvu" un precīzāk novērtētu vispārējo lietu stāvokli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!