Bieds vēl ir tikai desmit gadu vecs un viltīgs, zina, uz kuras skapjaugšas paslēptas konfekšu kārbas un ka apēstos gardumus neviens nepamanīs, ja noslēps pierādījumus. Viņš vēl nesaprot frāzi "vēders drīz velsies pāri bikšu jostai". Bet pienāks laiks, un tas mainīsies.
Ievelc vēderu!
Tagad zinu, cik daudz bērnībā dzirdētas frāzes iespaido vēl joprojām. "Ievelc vēderu," kāds teica, nozibsnījot filmaparātam, un vēl aizvien ievelku vēderu. Maska. Pāršķirstu fotogrāfijas, sejā smaids, bet sajūtas, kādas bija tobrīd, atceros ļoti spilgti.
Vai kādreiz esi jutusies kā resnākā starp citām dāmām kādās dzimšanas dienas svinībās? Vai radu lokā? Ar matiem aizsegusi savas šķietami apaļās rokas, pie vēdera pielikusi somiņu, lai tikai apslēptu savu pieēsto punci? Bet tad pēc kāda laika skaties fotogrāfijas un nesaproti, kur ir problēma. Skaista meitene. Tikai stulba.
Ar Biedu dzīvojam kopā jau gandrīz 24 gadus. Viņš mājo manī. Dalāmies priekos un bēdās. Īrnieks, kuru nekādi nevaru izdabūt no viņam nepiederoša dzīvokļa. Kā viena kāja ārā, tā kaut kas notiek, un viņš fiksi iesprūk atpakaļ. Ausī sāk klusi čukstēt par kopā piedzīvoto, atgādinot par dibenu, kas drīz izskatīsies kā nūdeļkaste, stāstot, ka netiksi cauri nevienai durvju ailei un būs jāmeklē divus izmērus lielākas bikses. Katastrofa!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv