Tu runā ar sevi? Nu, piemēram, par smalkmaizītēm, kuras šovakar varētu pagatavot, par suņa izdarībām, mīļāko dziedātāju, pagājušās nedēļas randiņu, par to, kāda būtu izvērtusies dzīve, ja toreiz "nē" vietā būtu teikusi "jā"...? Bet, kā tu jūties, domājot par to, ka tu konstanti sarunājies ar sevi? Sajūti kauna sajūtu? Beidz! Mums visiem ir iekšēji monologi. Un nav nepieciešams vaicāt "Google", vai runāšana ar sevi ir kāda neprāta pazīme. Patiesībā tā tev atklās, ka tā ir diezgan izplatīta un pat ieteicama parādība.
Kā jau zināms, mums visiem ir monologi, bet ne visi tos izsakām skaļi. Portālā "Nss Magazine" tiek rakstīts, ka tas ir veids, kā mēs vairojam pašapziņu un ticību saviem spēkiem, motivējam, relaksējam, mazinām trauksmi un palīdzam sev saprast daudz dažādas lietas.
Patiesībā ikvienam, kurš skaļāk vai klusāk sarunājas ar sevi, atvieglojumu sagādās tas, ka vietnē "TikTok" ir gandrīz 300 000 ierakstu par "runāšanu ar sevi". Šajos videoklipos autori atklāj, cik ļoti viņiem patīk tērzēt pašiem ar sevi, neatkarīgi no tā, vai tā ir murmināšana mājās, dušā vai sarunu risināšana pie automašīnas stūres.
Tiktokeri ir vienisprātis, ka šī darbība biežāk nepieciešama trauksmes pārņemtiem cilvēkiem, kuriem var rasties vajadzība atbrīvoties no uzkrātajām domām un raizēm. Tāpat tiek spriests, ka to dara ļoti radoši cilvēki. Bet, protams, šis ieradums neaprobežojas tikai ar vienu cilvēka tipu... Kas sakāms ekspertiem?
Cilvēki, kas runā ar sevi, nav traki
"Tā kā ļoti maz cilvēku par to runā atklāti, mums rodas sajūta, ka esam vienīgie, kas to dara," portālā "Parade" norāda psihologs Kreigs Keins.
Tātad – jābeidz uztraukties par to, ka esi viens īpašais, kam to patīk darīt. "Man ir bijuši klienti, kas atnākuši uz sesijām un atzinuši, ka sarunājas paši ar sevi, atklājot, ka uztraucas, ka tas nav normāli. Taču tas tā patiesībā nav!" portālā "Bustle" saka terapeite Lorēna Auere. "Tu varētu būt pārsteigts par to, cik daudziem cilvēkiem ir iekšēji vai ārēji monologi ar sevi, kas turklāt norisinās visas dienas garumā."
Un labā ziņa? Tas nāk mums par labu! Pēc Aueres domām, runāšana ar sevi ir lielisks veids, kā apstrādāt savas domas, pārvarēt smagas emocijas un rast mierinājumu stresa situācijās, taču ir vēl vairāk priekšrocību.
Psihologu Daniela Sviglija un Gerija Lupjas 2012. gadā veiktais pētījums kopā ar citiem iepriekš veiktiem pētījumiem parādīja, ka iekšējais dialogs ar sevi var palīdzēt smadzenēm strādāt efektīvāk, uzlabojot kognitīvās funkcijas. Nemaz nerunājot par daudzajiem pētījumiem, kas apliecina, ka uzmundrinošu un motivējošu vārdu skaļa izteikšana ir galvenais faktors, lai uzlabotu sniegumu dažādos sporta veidos un sasniegtu izvirzītos mērķus.
Terapeite Lorēna Auere atklāj, ka šis it kā dīvainais ieradums tiek īpaši piekopts to cilvēku vidū, kuriem ir nepieciešams skaļi izteikt savas domas, lai tās pilnībā saprastu. "Dažreiz, ja problēma tiek izrunāta skaļi, tas maina skatījumu un palīdz izdomāt, ko tad īsti darīt tālāk."
Lūk, kāpēc sarunāšanās ar sevi var būt noderīga:
Šī darbība palīdz sakārtot domas. "Par" un "pret" izskatīšana palīdz sakopot domas, padarot tās skaidrākas, līdz nonākam pie risinājuma.
Palīdz koncentrēties un stimulē atmiņu: situācijas, problēmas vai mērķa vizualizēšana ļauj mums to izpētīt no visiem aspektiem, nostiprināt to atmiņā... Smadzenes mācās daudz dažādos veidos. Kaut ko dzirdot, informācija smadzenēs var tikt nostiprināta pavisam citādāk, nekā tad, ja tikai par to domājām.
Saruna ar sevi ir stimulējoša saruna, vairojot pārliecību. Kad mēs sev izsakām komplimentus, paslavējam un iedrošinām, mēs varam iegūt papildu pārliecības devu, kas mums nepieciešama, lai pārvarētu šķēršļus vai sasniegtu kādus konkrētus mērķus, neskatoties uz grūtībām. Ausis dzird šos vārdus un apstrādā tieši tāpat, kā tad, ja šos komplimentus izteiktu kāds cits.
Tiek veikta emocionālā regulācija jeb saruna ar sevi var palīdzēt tikt galā ar negatīvām emocijām. Skaļi izsakot to, ko mēs jūtam, mēs varam atbrīvoties no dusmām, spriedzes un nervozitātes. Tas palīdz mums atgūt kontroli pār savām emocijām, pārvaldīt trauksmi un rīkoties mazāk impulsīvi. Galvenais priekšnoteikums ir izvairīties no negatīvām runām par sevi, kas mūs piepilda ar pesimismu, vainas apziņu un nedrošību.
Runāšana ar sevi ir problemātiska tikai tad, ja šī pašsaruna ir negatīva. "Lai gan pozitīva saruna var būt ļoti noderīga, negatīva saruna var būt ārkārtīgi kaitīga," saka dakteris Keins. "Mēs ticam tam, ko paši sev iestāstām. Un diemžēl lielākā daļa no mums ir kritiski pret sevi, nevis slavējoši."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
