Ja īsti nespēj aptvert, kāpēc, teiksim, dažām paziņām ārkārtīgi iet pie sirds pasākumi, svarīgs ir sociālais statuss, vara un nauda, bet tevi vairāk aizrauj idejas, kaut kā jauna apgūšana un interesantu lietu uzzināšana, vai arī tev patīk fantazēt un doties "mežonīgos" piedzīvojumos savā prātā, ļoti iespējams, esi "mežonīgais" introverts, raksta "Psychology Today". Ko tas īsti nozīmē?
Vai kāds no šiem apgalvojumiem raksturo tevi?
Nemēdzu izrādīt entuziasmu sociālās situācijās, bet, kad esmu patiesi aizrauts ar kaut ko, iedegos kā svece.
No malas var šķist, ka esmu garlaicīgs, bet manā galvā ir bagāta un dinamiska iztēles pasaule.
Man ir dedzīga vēlme iemācīties jaunas un sarežģītas lietas, bet nevaru izturēt "socializēšanās pasākumus", kuros esmu spiests satikt daudz jaunu cilvēku.
Man patīk piedzīvojumi, bet man patīk arī, ja tie ir droši. Tāpat man ir svarīgi, ja pēc tam ir gana daudz laika pārdomām par to, kā piedzīvotais ir veicinājis manu personīgo izaugsmi un attīstību.
Iespējams, citiem šķiet, ka neesmu pārliecināts par sevi, bet nespēsiet mani apturēt brīdī, kad darbojos pie kaut kā sev nozīmīga – tad es pārņemu kontroli pār radošo procesu.
Ja pie sevis nodomāji, ka daļa vai pat visi apgalvojumi atbilst patiesībai, tad, ļoti iespējams, esi "mežonīgais" introverts, portālam raksta psihologs Skots Berijs Kaufmens.
"Nonācu pie secinājuma, ka arī es esmu "mežonīgs introverts". Esmu introverts, kuram ir ārkārtīgi augsta atvērtība pieredzei. Man patīk piedzīvojumi, bet pēc tam man vajag aptuveni nedēļu, lai atgūtos," viņš raksta.
Kaufmens teic, ka ir ārkārtīgi daudz nepareizu priekšstatu par introversiju. "Kopumā introversija nozīmē vien to, ka cilvēks vienkārši dod priekšroku klusumam. Mūsdienu psihologi novērtē introversiju kā pretējo polu ekstraversijai, kas ietver šādus divus galvenos aspektus:
Entuziasms: būt pacilātam sabiedriskās situācijās; viegli iegūt draugus; izrādīt jūtas, kad cilvēks jūtas laimīgs; ātri atrast kopīgu valodu ar citiem un vienmēr izklaidēties sociālās situācijās.
Pārliecība: uzņemties atbildību; būt izteiksmīgai personībai; zināt, kā aizraut cilvēkus; redzēt sevi kā labu vadītāju un būt pirmajam, kas rīkojas.
Raugoties no mūsdienu zinātnes perspektīvas, tas, cik zemi ir rezultāti šajos divos aspektos, norāda, cik lielā mērā esi vairāk introverts. Personības ekstraversijas-introversijas dimensija ir saistīta ar dopamīnu un atlīdzības vērtību. Piemēram, viena no spēcīgākajām atlīdzībām cilvēces vēstures gaitā ir tieši sociālā uzmanība. Tas arī izskaidro to, kāpēc pētījumi liecina, – ekstraverti kļūst enerģiski un patīkami satraukti par iespēju saņemt pozitīvu uzmanību no citiem. Introvertiem savukārt tas nav tik būtiski.
Runājot par dopamīna izdalīšanos, introvertiem ir nepieciešams lielāks "darbs", lai justu aizrautību par socializēšanos nekā ekstravertiem. Bet tas nebūt nenozīmē, ka introvertu dopamīnerģiskā sistēma ir bojāta.
Kaufmens skaidro, ka nav gluži tā – viss dopamīns tiek tikai ekstravertiem un introverti paliek bešā. Ir iespējams būt introvertam un just lielu dopamīna pieplūdumu, ja piedzīvo vai uzzini to, kas tevi patiesi aizrauj. Teiksim, tevi ārkārtīgi intriģē kāda jauna grāmata vai filma, un doma, ka varēsi uzzināt kaut ko vairāk, tevi uzlādē un liek just tīkamo satraukumu. Ne vienmēr dopamīnu izraisa tikai pozitīva uzmanība no līdzcilvēkiem
Kaufmens to nosaucis par "nūģisko dopamīna ceļu" (The Nerdy Dopamine Pathway). Ja vēlies saprast, cik aktīvs ir tavs "nūģiskais" dopamīna līmenis, vari padomāt, vai šie apgalvojumi atbilst tavai personībai:
Man patīk pavadīt laiku, pārdomājot lietas.
Esmu ideju pilns. Man ir spilgta iztēle.
Mani interesē abstraktas idejas.
Mani interesē daudzas un dažādas lietas.
Tad nu, ja reiz tev patīk fantazēt un doties "mežonīgos" piedzīvojumos savā prātā, ļoti iespējams esi "mežonīgais" introverts, kā to dēvē Kaufmens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
