Neesmu perfekts. Galvenie noteikumi sevis pieņemšanai

Perfekcionisms ir diezgan populārs vārds. Mēs lietojam šo terminu, lai justos svarīgi un atgūtu kontroli pār situāciju. Bet, gaidot neiespējamo no sevis un citiem, mēs neizbēgami nolemjam sevi vilšanās sajūtai. Par to, kā un kāpēc censties atbrīvoties no vēlmes būt perfektam, vietnē "Psychology Today" runā psihoterapeite Šerona Martina.

Neapmierinātās cerības un tiekšanās pēc pilnības rada virkni problēmu:

Pievieno tam vēl uzmācīgas domas, trauksmi un depresiju...

Lielākajai daļai no mums perfekcionisma problēma rodas bērnībā. Daudzi uzauguši nestabilās ģimenēs, daudziem pietrūkusi prognozējamības un drošības sajūta. Centāmies būt ideāli, lai izvairītos no kritikas, noraidījuma un dusmām. Domājām, ka mums jābūt perfektiem, lai būtu pelnījuši mīlestību.

Kauns ir sajūta, ka esam sliktāki par citiem. Šī sajūta veidojas, ja vecāki bērnībā pret mums izturējušies tā, it kā mēs būtu slikti, nevērtīgi un ne uz ko nespējīgi. Kā pieaugušie mēs cenšamies kompensēt šo kaunu, iepriecinot citus un cenšoties būt "perfekti". Mēs neciešam nepilnības sevī un citos, nepieņemam kļūdas un nedarbus, bet tas tikai vairo vientulības un atsvešinātības sajūtu. Mēs uzskatām, ka kļūdas un neveiksmes ir pierādījumi mūsu nepilnībai, savukārt cilvēki, kas nav perfekcionisti, tās uztver kā pašsaprotamas. Viņi apspriež grūtības ar draugiem un ģimeni, un stiprina saites ar viņiem.

Būtu loģiski pieņemt, ka cilvēkiem, kuri ir mērķtiecīgi, smagi strādā un daudz sasniedz, ir augsts pašvērtējums. Patiesībā tā nav taisnība. Perfekcionisti tiecas pēc pilnības tieši tāpēc, ka viņiem trūkst pārliecības par sevi.

Varbūt arī tu kādreiz esi domājis: "Ja es zaudēšu 10 kilogramus sava svara, dzīve kļūs labāka" vai "Es tikai vēlos, lai man būtu cits, prestižāks darbs..." Ir lieliski izvirzīt reālus mērķus, taču laime un pašcieņa nedrīkst būt atkarīga no šo mērķu sasniegšanas. Tev ir jāmēģina atrast vidusceļš starp sevis pilnveidošanu un sevis pieņemšanu. Visbeidzot, atzīstiet, ka esi vērtīgs pats par sevi, neatkarīgi no nopelniem.

Samazini savas gaidas

Gaidot pilnību no sevis un citiem, mēs atkal un atkal esam vīlušies: neviens nevar atbilst mūsu augstajiem standartiem. Mēs esam nelokāmi savās cerībās un nevēlamies no tām atteikties. Taču savas labklājības labad ir pienācis laiks atzīt, ka no sevis un apkārtējiem sagaidām neiespējamo. Vienīgais veids, kā būt apmierinātam ar dzīvi, ir tuvināt savas gaidas realitātei.

Seko līdzi savām domām

Perfekcionisti mēdz domāt pēc principa "visu vai neko": "Es esmu veiksmīgs vai neveiksmīgs", "Es esmu skaists vai neglīts." Bet starp galējībām parasti ir daudz citu iespēju. Tāpat perfekcionistu domāšanu raksturo pārmērīgi vispārinājumi, dramatizēšana un cerība uz brīnumainu problēmu atrisinājumu, ja būs izpildīti noteikti nosacījumi (piemēram, "būšu laimīgs, kad pārcelšos uz jaunu dzīvokli").

Samierinies ar neveiksmi

Vienīgais veids, kā kaut ko uzlabot, ir mēģināt, piedzīvot neveiksmi un mēģināt vēlreiz, koncentrējoties uz pieredzi, ko var mācīties no kļūdām. Neveiksme ir veiksmes neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc tā vietā, lai izvairītos no neveiksmēm, uztver to kā sava ceļojuma daļu.

Piedod sev

Perfekcionisti parasti ir ļoti stingri pret sevi, bet kritika un kauns tikai nogalina motivāciju. Tev jāiemācās piedot sev nepilnības un kļūdas. Padomā par piedošanu kā par procesu: ir nepieciešams laiks un prakse, lai no kritiskās domāšanas modeļa pārietu uz pieņemšanu. Bieži atgādini sev, ka neviens nav ideāls, visi ik pa laikam pieļauj kļūdas.

Koncentrējies uz procesu

Perfekcionisti panākumus mēra pēc sasniegtajiem rezultātiem. Mēģini darīt kaut ko tā vietā, lai gūtu pieredzi, izklaidētos vai vienkārši tāpēc, ka esi vēlējies to darīt. Koncentrēšanās uz procesu mazina stresu, ko rada rezultātu sasniegšana. Ne vienmēr vissvarīgākais ir uzvarēt, tikt paaugstinātam vai saņemt uzslavu.

Dalies savās problēmās

Kauns ir perfekcionisma pamatā, un, lai to pārvarētu, biežāk parādi patieso, nepilnīgo sevi tiem, kam uzticies. Visticamāk, daudzi tevi atbalstīs un stāstīs savus stāstus. Tas palīdz atcerēties, ka ir pareizi kļūdīties, un citi piedzīvo to pašu.

Iemīli savas nepilnības

Kad cerības ir reālas, tu vari mīlēt sevi tādu, kāds esi. Tev nav jābūt perfektam, lai nopelnītu mīlestību un pieņemšanu. Pretēji izplatītajam uzskatam, perfekcionisms nepalīdz mums sasniegt to, ko vēlamies. Tas neatbrīvo no kauna un neceļ pašcieņu. Mēs nevaram sasniegt pilnību, bet tas nenozīmē, ka esam slikti, stulbi, necienīgi. Tas nozīmē, ka ir pienācis laiks atbrīvoties no nereālām cerībām. Un mūsu spēkos ir to izdarīt.