Ir divu veidu laimes sajūta, taču tikai viena no tām ir ilgstoša

Kas ir hēdoniskā laime? Sekss, narkotikas, rokenrols... Tā tver visas jutekliskās baudas, skaidro portālā "Psychology Today". Pat ēdienu, naudu, slavu. Šāda pieredze nodrošina īsu kāpumu, kam neizbēgami seko kritums, kas liek vēlēties tikai vairāk un vairāk, un vairāk.

Mēs bieži laimi saistām tieši ar baudu, iztēlojoties to kā aizraujošu, jautru vai juteklisku mirkļu sēriju. Lai gan hēdoniskā laime piedāvā neaizmirstamus prieka uzliesmojumus, būsim godīgi pret sevi – šie mirkļi ir īslaicīgi. Kad sākotnējais saviļņojums pagaist, atliek meklēt nākamo augstāko punktu neatkarīgi no tā, vai šī laimes sajūta radusies redzētās filmas vai ekstravagantās maltītes dēļ.

Turklāt mums bieži tiek "pārdota" doma, ka laimi var nopirkt. Ka tukšumu mūsu sirdīs aizpildīs kāds jauns rīks vai grezni pavadītas brīvdienas. Tomēr cilvēki, kas atrodas materiālistiski nodrošinātā sabiedrības slānī, bieži ziņo, ka jūtas mazāk apmierināti vai pat nomākti. Tas tikai izceļ hēdoniskās laimes slazdu – tik vilinošs, taču beigu beigās rezultējas vien ar tukšumu sajūtu sirdī. Ko darīt, lai laime ilgst ilgāk par pāris stundām?

Vārdnīcā "Tēzaurs" norādīts, ka eudaimonisks nozīmē svētlaimīgs. Šī laimes sajūta novirza uzmanību no personiskās baudas uz kaut ko lielāku – saistībām, mērķa izjūtu. Šāda laime mūs "baro" un veicina ilgstošu apmierinātības sajūtu. Ne tikai vēlme kaut ko saņemt no citiem, bet to dot arī pretī palielina mūsu labklājību, mēs jūtamies labāk, nekā tad, ja, piemēram, naudu tērējam tikai sev.

Britu Kolumbijas universitātes profesores Elizabetes Dannas pētījums, kas publicēts žurnālā "Science", pierādīja, ka dalībnieki, kuri saņēma naudu ar norādījumu, ka tā jāiztērē citiem, nevis sev, jutās ievērojami laimīgāki, nekā tie, kas to iztērēja sev. Arī neirozinātnes pētījumi liecina, ka došana cilvēkiem var būt daudz patīkamāka, nekā saņemšana.

Turklāt šis atklājums attiecas pat uz zīdaiņiem. Profesores Laras Akninas un citu kolēģu veiktais pētījums Britu Kolumbijas universitātē liecina, ka pat divus gadus veci bērni izjūt lielāku prieku, dodot gardumus citiem, nekā saņemot gardumus paši. Šī tendence ir novērojama visā pasaulē neatkarīgi no tā, cik valsts ir bagāta.

Tas gan nenozīmē, ka visa sūri pelnītā nauda tagad būtu jātērē citiem cilvēkiem. Vienkārši jāsaprot, ka jebkāda veida atbalsts vai palīdzība citiem cilvēkiem veicinās arī tavu paša laimi. Izturoties līdzjūtīgi pret citiem, paplašinās mūsu pasaules skatījums.

Pētījumi liecina, ka depresija un trauksmes sajūta ir saistīta ar to, ka cilvēki koncentrējas vien uz sevi. Kad darām kaut ko labu citu labā, mēs mainām dzīves fokusu. Šis ir brīdis, kad apdomāties, – kad pēdējoreiz palīdzēju kādam? Kā es tad jutos?

Un galu galā, tā mēs ne tikai uzlabosim sev garastāvokli un dzīvosim ar priecīgāku skatu uz dzīvi, bet arī veidosim saikni ar citiem cilvēkiem. Kāds pētījums liecina, ka sociālās saiknes trūkums ir lielāks kaitējums veselībai nekā aptaukošanās, smēķēšana, augsts asinsspiediens. Cilvēkiem, kuriem ir labas attiecības ar apkārtējiem, ir zemās trauksmes un depresijas līmenis, augstāks pašnovērtējums. Viņi ir empātiskāki, uzticamāki, ar viņiem ir vieglāk sadarboties. Sociālās psiholoģes Barbaras Fredriksones un medicīnas un psihiatrijas zinātņu profesora Stīva Kola pētījums norāda, ka indivīdiem, kas prieku dzīvē gūst pārsvarā tikai no hēdoniskām nodarbēm, iekaisuma līmenis ir līdzīgs tiem, kas piedzīvo hronisku stresu.

Laimi vajadzētu uzlūkot kā ēdienreizi – ārkārtīgi gards, bet neveselīgs deserts dos tūlītēju baudu, bet veselīga maltīte liks justies enerģiskam un apmierinātam visas dienas garumā. Un tomēr viss nav tikai melns un balts. Ir jāatrod balanss. Gan hēdonisko, gan eudaimonisko elementu integrēšana mūsu dzīvēs uzlabo psiholoģisko veselību un apmierinātību ar dzīvi. Abiem prieka brīžiem ir sava vieta mūsu dzīvēs, starp tiem vienkārši jāatrod pareizais līdzsvars.