"Bija nenormāls smagums krūtīs". Vientulība ir prāta stāvoklis, nevis fiziska būšana vienam

Parasti definīcijas skaidro vārdu "vientulība" kā stāvokli, kad cilvēks fiziski ir viens, bet patiesībā vientulība ir prāta stāvoklis, portālā "Veywell Mind" raksta Kendra Čerija, psihosociālās rehabilitācijas speciāliste. Vientulība liek cilvēkam justies tukšam, un nevēlamam. Vientuļi cilvēki bieži alkst cilvēcisku kontaktu, taču viņu prāta stāvoklis apgrūtina kontaktu veidošanu ar citiem. Vientulība ir universāla cilvēka emocija, kas ir gan sarežģīta, gan unikāla katram no mums. Tā kā tam, kāpēc vientulība rodas, nav viena kopīga iemesla, arī sajūtas novēršana un ārstēšana var ievērojami atšķirties. Piemēram, vientuļam bērnam, kuram ir grūtības skolā atrast draugus, būs citādas vajadzības nekā vientuļam pieaugušajam, kura dzīvesbiedrs ir nesen aizgājis mūžībā.

Vientulības sajūta māc arī cilvēkus Latvijā. Lāsma Goba, biedrības "Skalbes" komunijācijas konsultante, vēsta, ka kopš 2021. gada 33 % no ienākošajiem zvaniem ir saistīti ar vientulību. Dati liecina, ka visbiežāk ar vientulību saskaras cilvēki, kas cieš no fiziskām un psihiskām saslimšanām, kā arī sievietes, kas saskaras ar finansiālām grūtībām. "Vientulība ir viens no cilvēka dzīves visdziļākajiem emocionālajiem izaicinājumiem. Mēs esam redzējuši, kā, gadiem ejot, cilvēki, kas piedzīvo vientulību, bieži vien saskaras arī ar citām grūtībām – depresiju, trauksmi, izolāciju," teic konsultāciju centra "Skalbes" direktore Anda Švinka.

Bet kāpēc mēs jūtamies vientuļi? Atkal – katram droši vien būs savs iemesls, tomēr bieži tas ir saistīts ar fizisku izolāciju (piemēram, pandēmijas laikā), ja pārvācies uz jaunu pilsētu vai valsti, kur itin nevienu nepazīsti, arī, ja izšķiries no mīļotā cilvēka vai nomiris kāds tuvinieks. Vēl pētnieki norāda, ka bieži vientulība ir saistīta arī ar vājām sociālajām prasmēm, introversiju un tā iet roku rokā ar depresiju.

Viktorija, piemēram, jutās vientuļa, jo universitātē "viss sagāja grīstē" – netika galā ar mācībām. "Nejutos saprasta, jutos viena, jo visiem veicās, bet man nē. Un no draugu puses nebija nekādas iniciatīvas man palīdzēt... Saprotu jau it kā, ka viņiem bija pašiem savas problēmas, bet kaut kā jau viņi varēja man palīdzēt..."