"Kādēļ esmu kopā ar cilvēku, kurš tik ļoti atgādina manu mammu (vai tēti)?" Iespējams, šo jautājumu ir uzdevuši daudzi, kas neapzināti bērnībā redzēto atkārto arī savā romantiskajā dzīvē. Kas galu galā nosaka, kādu partneri izvēlamies? Vai izjūtam piesaisti tam, kas mums šķiet mīļš un pazīstams? Kopā ar klīnisko psiholoģi Aiju Krišjāni pētām, kā vecāku loma bērna dzīvē var kļūt par atslēgu viņa attiecībām nākotnē. Tāpat dalāmies ar trim pieredzes stāstiem, piemēram, par to, kā izdevies pārtraukt atkārtojošos modeļus un beigt kāpt uz viena un tā paša grābekļa.
Vecāku loma bērnu romantiskā partnera izvēlē ir neapstrīdama, bet šī ietekme un lomas var būt dažādas. Pieaugušie paši dažkārt atzīst, ka viņu attiecības ar vecākiem atstājušas dziļu ietekmi. Un tad no viņu puses nāk atklāsmes: "Es gribu būt kā mana mamma" vai "Es nekādā gadījumā nebūšu kā mana mamma", nelielu ainu ieskicē Aija Krišjāne. Kāpēc tas tā ir? Jo vecāki mūsu dzīvē ir ārkārtīgi svarīgi cilvēki, kas veido mūsu izpratni par lietām.
"Un, starp citu, vecāku attiecību modelis, ko bērns novēro jau no mazotnes, lielā mērā ietekmē viņa izvēli arī romantiskajā dzīvē, tai skaitā romantiskā partnera izvēli. Citiem vārdiem sakot, bērns var apzināti vai neapzināti pieņemt lēmumus, kas balstās uz to, ko viņš ir piedzīvojis mājās, – "es gribu tādas attiecības, kādas ir maniem vecākiem". Vai tieši otrādi. Kā beigu beigās viss izdodas, tas jau ir cits jautājums, bet šie apsvērumi noteikti ir, jo bērni vēro savus vecākus," skaidro psiholoģe, norādot, ka vecāku loma var izpausties gan pozitīvā, gan arīdzan ne tik pozitīvā veidā.
Tas nav mīts, bet patiesība – partneri izvēlamies līdzīgu saviem vecākiem
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
