Mūsdienās cilvēki bieži dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Apkārt ir tik daudz kārdinājumu: jauni automašīnu modeļi, dažādi gadžeti, modīgs apģērbs... Tāpēc tavā kredītkartē teju vienmēr ir mīnuss. Ekonomists nosauc desmit iespējamos iemeslus, kāpēc mēs tērējam pārāk daudz.
Pārmērīgai vēlmei šķiesties ar naudu ir daudz iemeslu. Taču tu vari kontrolēt savu budžetu, ja saproti, ka laimīgs nav tas, kurš var nopirkt visu, ko vēlas, bet gan tas, kurš tērē mazāk nekā nopelna un ir pārliecināts par nākotni. Lūk, kas slēpjas aiz mūsu tērēšanas paradumiem un kā ar to rīkoties, vietnē "Psychology Today" aplūko ekonomists, Ilinoisas Universitātes profesors un grāmatu autors Šahrams Hešmats.
Nevēlēšanās izdarīt izvēli
Kad naudas daudzums ir ierobežots, piemēram, tā ir alga, ko saņemam reizi mēnesī, un pērkam vienu lietu, citu vairs nevaram atļauties. Mums ir jāskaita, jāsalīdzina, jāizvēlas.
Tu pērc jaunu automašīnu? Tad vari izvērtēt, vai pirkums ir izdevīgs. Iedomājies, kam vēl šo summu vari tērēt vai no kā nāksies atteikties: piemēram, no remontdarbiem vai vairākiem ceļojumiem. Aiz dzīves uz kredīta slēpjas vēlme iegūt visu uzreiz, nevis izvēlēties un plānot.
Mentālās uzskaites lāsts
Garīgā grāmatvedība jeb uzskaite ietver to, kā mēs savā prātā sadalām naudu dažādām vajadzībām: pārtikai, apģērbam, īrei, skolas piederumiem. Mūsu tēriņus ierobežo šo konkrēto vajadzību rēķinos esošais atlikums, un mēs tērējam naudu katrā kontā, nedomājot par finanšu ainu kopumā.
"Īpašie gadījumi"
Mēs mēdzam tērēties svētkos, brīvdienās, nedomājot, cik daudz naudas mums ir, un galu galā pārsniedzam budžetu. Ja šādi izdevumi netiek iekļauti budžetā, tavā kredītkartē nenovēršami radīsies mīnusi. Izdevumi dāvanām un izklaidei jāiekļauj budžetā, nosakot limitu.
Neuzmanība
Vēlme apmierināt tūlītējas vēlmes un izbaudīt mirkli, ko dēvējam par "šeit un tagad", izjauc mūsu ilgtermiņa mērķus un noved pie pārmērīgiem tēriņiem. Mans nākotnes "es" sapņo par dzīvi savā privātmājā, bet tagadējais "es" uzstāj uz brīvdienām tropu zemēs.
"Smagā" skaidra nauda un "vieglais" kredīts
Norēķināties ar kredītkarti ir vieglāk nekā ar banknotēm. Bankas kartes psiholoģiskais spēks ir tāds, ka tā nodala iepirkšanās sagādāto baudu no nožēlas, ko piedzīvojam, šķiroties no naudas. Ja vēlies kontrolēt savus tēriņus, vismaz uz laiku pārtrauc lietot karti, kamēr iemācīsies labāk plānot savu budžetu.
"Tas nav tik daudz" efekts
Neliels pirkums kredītā šķiet nenozīmīgs. Piemēram, 100 eiro, kas iztērēti pusdienām restorānā, šķiet maza summa, ja tavā kredītkartē ir 10 000 eiro. Bet, ja maksā ar īstu naudu, tu varētu labāk ieturēt pusdienas mājās vai lētākā kafejnīcā.
Gribasspēka trūkums
Gribasspēks palīdz kontrolēt impulsīvu uzvedību un pretoties vēlmēm un impulsiem. Pirms došanās uz veikalu, tas ir "jāieslēdz", un pirkumu plānošana ir labākais veids, kā to izdarīt. Pircēji, iepērkoties pēc skatlogos izvietoto preču ieraudzīšanas, ir vairāk pakļauti neplānotiem tēriņiem. Tie, kas ierodas veikalā ar sarakstu, retāk veiks neplānotus pirkumus.
Iepirkšanās kā terapija
Kad jūtamies noskumuši, mēdzam tērēt daudz vairāk naudas. Iepērkoties mēs šķietami atrodamies citā, labākā pasaulē, starp skaistām lietām. Mēs nopērkam gabaliņu labākas dzīves, un mūsu garastāvoklis uzlabojas.
Šopaholisms
Aptuveni seši procenti cilvēku ir tā dēvētie kompulsīvie pircēji: viņi pērk lietas, kas viņiem nav vajadzīgas un ko nevar atļauties. Pirmais solis, lai atbrīvotos no šopaholisma, ir saprast, kā un kāpēc iepirkšanās kļuva par problēmu. Eksperti iesaka saglabāt iepirkšanās dienasgrāmatu, lai izsekotu šādas rīcības izraisītājus.
Attaisnošanās
Mēs mēdzam attaisnot savu izvēli sev un citiem. Cilvēks, kurš nopircis dārgu lietu, bieži jūtas vainīgs un aizbildinās: "Nopirku par labu cenu, izpārdošanā!...".
Vēl nedaudz par tēriņu psiholoģiju jeb laimi par naudu nenopirkt
Tas, kā cilvēki iegulda savu naudu, parasti tiek slēpts, bet tas, kā viņi tērē, ir daudz redzamāks, vietnē "Medium" autors Deivids Makkalums raksta par patērēšanu un šīs rīcības saistību ar psiholoģiju. "Man ir mīlestības/naida attiecības ar naudu. Esmu stingri pārliecināts, ka veselīgas attiecības ar naudu ir būtiska laimes prasība. Nauda nav ne laba, ne slikta, tās vērtību nosaka tas, kā jūs to izmantojat". Mana lielākā atziņa ir tāda, ka par naudu var nopirkt izvēli, jo īpaši – izvēli par to, kā tu izmanto savu laiku. Labākā grāmata, ko esmu lasījis par šo tēmu, ir Morgana Hausla "Naudas psiholoģija"," saka Makkalums.
Un viņš piedāvā galvenās atziņas no šīs grāmatas:
Tavus uzskatus par naudu veido tavas ģimenes izcelsme un tava pieredze ar naudu pieaugot. Daudz tiek tērēts, lai apmierinātu dziļi iesakņojušās psiholoģiskās vajadzības.
Naudas tērēšana ne vienmēr padara tevi laimīgāku. Daudzi cilvēki iekrīt neatvairāmā slazdā, tērējot naudu, lai mēģinātu nopirkt laimi. Problēma ir tāda, – jo vairāk naudas tu nopelni, jo vairāk tu mēdz tērēt. Tavas cerības pieaug līdz ar pelnītspēju, tāpēc nekad nešķiet, ka tev ir pietiekami daudz naudas.
Nauda un veids, kā tu to izmanto, kļūst par tavas personības paplašinājumu, tā ir daļa no tā, kas tu esi. Dažiem cilvēkiem ir problēmas ar naudas tērēšanu. Citi ir ražīgi tērētāji. Budžeta plānošana un ietaupīšana visa mūža garumā var būt grūts ieradums, no kura tikt vaļā.
Lielas naudas priekšrocība ir tā, ka tā ļauj tev pārstāt domāt un uztraukties par naudas pelnīšanu. Tērēšanas prieks mazinās, pieaugot taviem ienākumiem. "Kāds, kurš var nopirkt gandrīz visu, ko vēlas, neko nevērtē." Īstā vērtība rodas tikai no jēgas, mērķa un sasniegumiem, nevis tikai no preču iegādes.
Lieli pirkumi bieži vien ir saistīti ar daudzām emocijām. Nav iespējams nodalīt savas emocijas no lieliem izdevumiem, piemēram, mājas vai automašīnas iegādes, un tas ir pilnīgi normāli un labi. Tu nevari nopirkt cieņu vai apbrīnu. Neviens nav tik ļoti pārsteigts par tavām iegādātajām lietām, kā tu pats. Egoisma vadīti pirkumi ļoti reti uzlabo tavu statusu vai laimi ilgtermiņā.
Sociālie mediji un "ietekmētāju ekonomika" tagad rada lielu daļu mūsu izdevumu. Mēs vēlamies to, kas ir citiem cilvēkiem, un "Instagram" un "TikTok" ir liela nozīme mūsu centienos. Cilvēkiem patīk atdarināt citus, īpaši tos, kuri dzīvo labāk nekā mēs paši.
"Ja vēlies būt laimīgs, to var viegli paveikt. Bet mēs vēlamies būt laimīgāki par citiem cilvēkiem, un tas vienmēr ir grūti, jo mēs uzskatām, ka citi ir laimīgāki nekā viņi patiesībā ir." to reiz teicis Monteskjē, franču filozofs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
