vīrietis, depresija
Foto: Shutterstock

Pēc ANO datiem, vardarbība pret sievietēm un meitenēm joprojām ir izplatītākais cilvēktiesību pārkāpums pasaulē, par ko arvien biežāk runā. Taču ir vēl kāds vardarbības veids, par kuru tiek runāts samērā reti – tā centrā ir vīrietis, pret kuru emocionālo vai fizisko vardarbību vērš sieviete, vēsta 360TV ziņas "Ziņneši".

Pazemojums – tas ir vārds, kas vislabāk raksturo vīrieša pieredzi, esot vardarbīgās attiecībās. Pusaudžu psihologs Nils Sakss Konstantinovs, stāsta, ka vismaz puse vīriešu, kas cieš no partneres vardarbības, nekad par to nerunā. Kā liecina ārvalstu pētījumi, vismaz 70 procenti no cietušajiem domā par pašnāvību un cieš no depresijas.

"Sabiedrība ir daudz jutīgāka un daudz saprotošāka pret ideju, ka vīrietis ir tas, kurš ir varmāka un sieviete attiecībās ir tā, kas ir upuris, kā bieži ir, to nevar noliegt. Tas arī jāņem vērā, bet tur, kur tas tā nav, vīriešu iespējas ir daudz mazākas," stāsta Konstantinovs.

Psihologs norāda, ka sievietes visbiežāk īsteno emocionālo vardarbību, piemēram, ņirgāšanās, apsaukāšanās, dažādu baumu izplatīšana, profesionālā nomelnošana. Visas šīs darbības var rezultēties traģiskās sekās. Pērn pašnāvību Latvijā veica 266 cilvēki, un 224 jeb vairāk nekā 80 procenti no tiem bija vīrieši. Vīriešu pašnāvību iemesli visbiežāk ir azartspēles un parādi, kā arī attiecību problēmas.

"Man liekas, ka tā galvenā problēma, kas joprojām pastāv, ir sava veida sabiedrības stigma par vīriešu mentālo veselību un to, ka vīriešiem vērsties pēc palīdzības, nav īsti tas, ko īsts vecis dara. Cilvēks vienkārši baidās būt vājš," komentē biedrības "Ogle" pārstāvis Jēkabs Janovskis.

Kā daļu no problēmas Konstantinovs min, ka vīriešiem neder tādi paši risinājumi, kādi ir piedāvāti sievietēm. Viens no risinājumiem būtu atsevišķa palīdzības centra izveide tieši zēniem un vīriešiem. "Tas, ka mēs par to nedomājam atsevišķi, tas nes sliktus rezultātus – vīrieši Latvijā mirst par desmit gadiem ātrāk nekā sievietes, ārpus vēl visiem pašnāvības rādītājiem. Tas visiem būs izdevīgāk, tas, ka būs veselīgāki, stabilāki vīrieši, tas būs daudz izdevīgāk arī sievietēm, kas ir šo vīriešu draudzenes, sievas, mammas un meitas," tā Konstantinovs.

Kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un ko darīt, lai novērstu pašnāvību

Speciālisti atzīst, ka lēmumu par pašnāvību cilvēks pieņem dažādu riska faktoru mijiedarbības ietekmē un visbiežāk tas nav spontāns lēmums. Pirmais signāls, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir izmaiņas uzvedībā – pazūd līdzšinējās intereses un hobiji, interese par mācībām, studijām vai darbu, cilvēks vairs netiekas ar draugiem, izolējas, var lietot apreibinošas vielas. Par uzvedības izmaiņām liecina arī parādījusies trauksme un izmaiņas miega režīmā (piemēram, cilvēks neguļ nedēļu no vietas).

Būtisks riska faktors, kam būtu īpaši jāpievērš uzmanība, ir iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi. Šiem cilvēkiem ir īpaši jāseko līdzi un pēc pašnāvības mēģinājuma jāsniedz visa veida psihoemocionālais atbalsts. Pētījumi liecina, ka psihiskās veselības speciālista konsultācija uzreiz pēc pašnāvības mēģinājuma un sekošana cietušā pašsajūtai un stāvoklim vairāku nedēļu garumā pēc tam būtiski samazina atkārota pašnāvības mēģinājuma risku.

Pašnāvnieciski noskaņotu cilvēku nevar ārstēt tikai ar medikamentiem – izšķiroša nozīme ir iejūtībai, sarunai un atbalstam, ko var sniegt tuvs cilvēks vai speciālists. Ja cilvēks par savām izjūtām nerunā un nedalās ar tuviniekiem vai citu sev tuvu cilvēku, kam varētu uzticēties, ir būtiski lūgt palīdzību ārstam vai psihiskās veselības speciālistam. Svarīgi ļaut otram saprast, ka atbalsts un palīdzība ir pieejama, taču nepārspīlēt ar pārlieku kontroli (piemēram, nenomākt ar nemitīgiem jautājumiem "Kur tu biji?", "Ko tu darīji?" u.tml.).

Akūtos gadījumos, kad cilvēks sev fiziski jau nodarījis pāri, nedrīkst kavēties un ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tas ir jādara arī gadījumos, kad cilvēks apstiprina, ka šobrīd domā par pašnāvību vai jau ir izdomājis, kad un kā aizies no dzīves (piemēram, sarūpējis ieroci, medikamentus vai tml.). Ārstniecības likums paredz – ja pastāv nopietni draudi dzīvībai, hospitalizāciju var veikt bez pacienta piekrišanas. Speciālisti uzsver – ir jāmazina stigma un aizspriedumi, ka izsaukt ātro palīdzību ir slikti un tas neko neatrisinās.

Jāņem vērā, ka arī tā saucamie manipulatīvie pašnāvības mēģinājumi, kad cilvēks it kā nevēlas mirt, taču regulāri nodara sev pāri, kādā reizē var beigties ar pašnāvību, tāpēc jebkurš pašdestruktīvs signāls būtu jāuztver nopietni.

Arī tuvinieki un draugi aicināti meklēt palīdzību pie speciālistiem, lai regulētu savas emocijas, saņemtu padomus, kā rīkoties un rastu iekšējos resursus palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību. Lielākajā daļā gadījumu pašnāvība nav spontāns lēmums un vienas dienas jautājums. Visbiežāk cilvēks ar problēmām ir saskāries ilgstoši un ir bijušas novērojamas pašnāvības riska pazīmes.

Vairāk informācijas un padomus, kā rīkoties šādos gadījumos, lasi Veselības ministrijas sagatavotajā rakstā šeit.

Ja ir aizdomas, ka pašam vai tuviniekam ir depresija vai ir pašnāvnieciskas domas, kur meklēt palīdzību?

Latvijā psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav pat vajadzīgs ārsta nosūtījums. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā no ambulatorajiem centriem.

Telefoni, kur zvanīt krīzes situācijās:

  • Krīzes situācijās "Skalbes" aicina meklēt atbalstu. To var saņemt, arī zvanot uz centra diennakts krīzes tālruņiem 67222922 vai 27722292.

  • Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests 113.

ANODepresijapašnāvībaPsihoterapijaPsihoemocionālā veselībaEmocionāla vardarbībaLasāmgabali360TV

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit