Slavenības un depresija: vai viņi ir uzņēmīgāki pret mentālajām problēmām?  (3)

Psihiatre raidījuma laikā skaidro, ka ārējā vide var būt būtisks faktors depresijas attīstībā. Depresijas manifestēšanos var veicināt ārējais stress, kas, bez šaubām, slaveniem cilvēkiem ir lielāks. Proti, slavenībām ir jādzīvo pastāvīgā sabiedrības uzmanības redzeslokā, kas bieži rada stresu un nemitīgu spriedzi. Taču, kā norādīja speciāliste, ir svarīgi atzīmēt, ka katrs cilvēks reaģē pavisam citādāk uz šādiem izaicinājumiem. Kaut arī daži spēj tikt galā ar šo spiedienu būt izcilībai, citi var saskarties ar daudz lielākām grūtībām.

Piemēram, rakstniece Inga Grencberga ir atklāti atzinusi, ka depresija, mentālās veselības un psihiskās veselības grūtības un problēmas ir viņas "draudzenes" jau daudzus gadus. Tomēr, lai arī skolā saskārusies ar mobingu, viss vēl vairāk pastiprinājies, tieši kļūstot par publisku personu, kad nācis spiediens no ārpuses: medijiem, cilvēkiem uz ielas, ģimenē: "Tu esi nolikts uz pjedestāla. Visiem ir tiesības par tevi izteikties!"

Grencberga sarunas laikā arī atklāja, ka viņu nomākusi tieši "smaidīgā depresija": "Pavisam mierīgi no rīta varēju uzlikt foršo masku. Un iet, iet. Tā ir smaidošā depresija. Jo mājās šī maska nokrīt. Bet, jo vairāk jāslēpj, jo grūtāk iekšēji paliek." Raidījuma vadītāja Anita psihiatrei Štānei vaicā, vai tas ir bieži sastopams fenomens – vai cilvēki, kas slēpj depresiju, publiskajā dzīvē tiešām ir dzīvāki un smaidīgāki nekā vidējais aritmētiskais? Psihiatre skaidro, ka to var identificēt kā aizsargmehānismu. Mehānisms, kā reaģējam situācijās, kad kaut kas nav labi. "Daļai cilvēku ir tāda tendence – tad, kad stāsta par saviem dzīves notikumiem un pat kaut ko ļoti, ļoti sliktu, viņi smejas vai smaida," norāda Laura Štāne.

Un, protams, vēl viens no aizsardzības mehānismiem, īpaši populārs slavenību vidū, ir cenšanās saglabāt savu "ideālo" sabiedrisko tēlu. Viņi eksponē savu ideālo dzīvi, lai slēptu patieso realitāti.

Tomēr situācija ir mainījusies! Lielākā daļa slavenību ir aizvien atklātākas par savām mentālajām problēmām un depresiju. Šāda atklātība ir ļoti svarīga, jo tā palīdz ne tikai pašiem cilvēkiem, bet arī tiem, kas ir saskārušies ar līdzīgām problēmām. Slavenības, kas runā par savām grūtībām, parāda, ka depresija nav kaut kas, no kā vajadzētu kaunēties vai baidīties, un palīdz samazināt stigmatisma sajūtu, kas bieži saistās ar mentālām problēmām. Atklāti runājot par šiem jautājumiem, viņi var iedrošināt citus meklēt palīdzību un justies "normāliem".

"Varbūt mēs ar šo raidījumu tikai vienam palīdzēsim, un tas būs bijis tā vērts," norādīja Inga Grencberga.

Psihiatre arī norādīja, lai saglabātu emocionālo veselību, ir jābūt līdzsvaram starp dažādām dzīves sfērām: "Iespējams, tas izklausīsies banāli, bet tas viss ir par to, kā mēs ikdienā dzīvojam: kāds ir balanss starp mūsu darba vidi, kas notiek mājās, cik harmoniski esam ģimenē, kāds ir fiziskais dzīvesveids, cik daudz sēžam, cik daudz kustamies, kāda ir mūsu fiziskā slodze, lai tā nebūtu ne par lielu, ne par mazu. Tāpat ļoti svarīgi faktori ir veselīgs uzturs un pietiekams miegs," norāda Laura Štāne. Tomēr tas, ka cilvēks mēģina dzīvot pēc ideālā režīma vai pastāvīgi cenšas sasniegt pilnību, var radīt papildus spriedzi. Tātad – ir jābūt balansam, lai sevi pasargātu no mentālām problēmam, tai skaitā depresijas, kā arī no fiziskām saslimšanām.

Vēl viens būtisks jautājums ir sabiedrības attieksme pret depresiju. Kopumā Štāne ir novērojusi, ka izpratne par psiholoģiskām problēmām ir uzlabojusies. "Ir mazāk aizspriedumu, tagad cilvēki vairāk interesējas par savu mentālo veselību un labprātāk, laicīgāk vēršas pēc palīdzības," viņa stāsta. Pēc psihiatres domām, vērsties pie speciālista cilvēkus visbiežāk attur kauns un bailes no nosodījuma, domas, ka viņus nesapratīs.

Taču viņa joprojām saskaras ar cilvēkiem, kuri uzskata, ka depresija ir slinkuma izpausme, iedoma, nav īsta slimība, un frāze "vajag saņemties, viss būs labi" izskan vēl aizvien. Cilvēki arī ir teikuši, ka viņiem nav laika depresijai, taču Štāne norāda, ka tā var skart jebkuru.

Vēl jaunākajā "Par to pašu" epizodē runājam par panikas lēkmēm, ko piedzīvojuši gan Markus Riva, gan Inga Grencberga, vainas izjūtu mentālās grūtības laikā un, kas tad palīdz no depresijas izkļūt.

Jaunāko "Par to pašu" epizodi klausies gan "Spotify", gan "Apple" platformās!

Katru otro nedēļu raidījumā "Par to pašu" pievēršamies kutelīgiem, tomēr ne banāliem tematiem, meklējot atbildes uz jautājumiem, kādi varētu rasties jebkura cilvēka galvā. No nopietniem un sabiedrībā aktuāliem tematiem līdz neformālām sarunām brīvā gaisotnē par to, kas interesē visus.