ziemassvētku depresija
Foto: Shutterstock

Kad visapkārt skan Meraijas Kerijas balss un ikviens teikums noslēdzas ar priecīgu Ziemassvētku vēlējumu, tas var likt justies vientuļi un neveiksmīgi, sliktāk nekā jebkurā citā gada brīdī.

"Ziemassvētki ir viens no tiem mirkļiem, kad visi jūtas spiesti izklaidēties un pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Taču daudziem tas var būt ļoti sarežģīts periods," izdevumā "Women’s Health Magazine" skaidro psihoterapeits Dens Robertss.

Kad runa ir par ģimeni, ar kuru esam saistīti caur DNS, kā mēdz teikt – viņus izvēlēties nevaram. Diemžēl tas nozīmē, ka garās Ziemassvētku vakariņas var kļūt par katalizatoru vecām nesaskaņām un saspīlējumam. Savukārt ģimenēm, kurās trūkst kāds no mīļajiem, šī svētku diena var uzjundīt dziļas sāpes un radīt virkni emocionālu izaicinājumu.

Sēras īpaši spilgti uzplaukst dzīves gaišākajos mirkļos, un Ziemassvētku laikā tās var šķist īpaši smagas. Kā šajā periodā justies labāk un rast mieru, skaidro eksperti.

1. Praktizējiet pieņemšanu

Sāciet ar to, ka atzīstat un pieņemat savas jūtas – tās ir pamatotas, un ir svarīgi tās izjust, nevis apspiest. "Ļoti noderīgi ir pamanīt, kā jūs jūtaties, un nekaunēties par savām emocijām," skaidro klīniskā psiholoģe Emma Hepberna (@thepsychologologymum). "Bieži rodas vēlme teikt: "Man nevajadzētu tā justies, jo visi pārējie ir laimīgi", taču šāda pieeja tikai pasliktina pašsajūtu."

Psihoterapeits Dens Roberts piekrīt, ka galvenais ir pieņemt pat nepatīkamās emocijas: "Saprotiet, ka tās nāks un aizies. Ja ļausiet sev tās izjust, tās nebūs mūžīgas," viņš skaidro.

2. Atvēliet laiku lietām, kas jums patīk un sagādā prieku

Decembris var būt saspringts un emocionāli nogurdinošs mēnesis, tāpēc psiholoģe Emma Hepberna iesaka apzināti atrast laiku sev un darīt lietas, kas jūs patiesi iepriecina. Reizēm ir vērts izvairīties no svētku simbolikas pārpilnības – košajiem džemperiem un piparkūku kalniem – ja tas jums rada diskomfortu.

Psihoterapeits Dens Robertss piebilst, ka ir svarīgi neļaut svētku dunai pilnībā iztukšot jūsu emocionālos resursus. "Ja jūtat, ka esat pārslogots, iespējams, ir jāatsakās no dažiem pienākumiem vai tikšanās, lai radītu vietu elpai un mieram," viņš iesaka.

Kas attiecas uz nebeidzamajiem un bieži vien pienākuma vadītajiem ģimenes apmeklējumiem? Robertss ir tiešs: "No loģistikas viedokļa ir saprātīgi samazināt laiku, ko pavadāt kopā ar cilvēkiem, kuru klātbūtne jums nav patīkama. Tā vietā atvēliet vairāk laika tam, kas sagādā patiesu prieku, un cilvēkiem, kuru kompānija jums ir svarīga un sniedz emocionālu piepildījumu."

3. Uzturiet savas pamatvajadzības

Svētku steigā un haosā ir viegli aizmirst par pašiem pamatiem, kas nodrošina mūsu fizisko un emocionālo labsajūtu. "Pamatvajadzību atstāšana novārtā var ievērojami pasliktināt pašsajūtu un vēl vairāk sarežģīt jau esošās emocijas," skaidro Emma Hepberna. Rūpējieties par savu ķermeni un prātu: neaizmirstiet par pietiekamu ūdens daudzumu, kvalitatīvu miegu, sabalansētu uzturu un laiku atpūtai.

Ir arī vērts pievērst uzmanību alkohola patēriņam, it īpaši, ja jums ir nosliece uz sliktu pašsajūtu pēc tā lietošanas. Psihoterapeits Dens Robertss norāda: "Ir viegli uztvert alkoholu kā īslaicīgu risinājumu trauksmei, stresam vai skumjām, taču jāatceras, ka alkohols ir nomācoša viela. Lai gan sākumā tas var šķist kā glābiņš, ilgtermiņā tas pasliktina garastāvokli un emocionālo stāvokli, liekot justies vēl sliktāk."

4. Sarežģījumu iepriekšēja plānošana

Ja Ziemassvētku tuvošanās rada bažas vai trauksmi par iespējamajām emocijām, iepriekšēja plānošana var būt ļoti noderīga. Hepberna iesaka kontrolēt tos aspektus, kurus varat ietekmēt, piemēram, izvēloties konkrētu dienas daļu, kuru pavadīsiet atsevišķi vai mierīgākā vidē, un jau iepriekš sagatavojoties iespējamajiem sarežģījumiem.

"Ir lietas, ko nevarat pilnībā novērst – piemēram, citu cilvēku rīcību vai vārdus, kas var izraisīt emocionālu reakciju. Taču, ja jūs iepriekš paredzat šādus scenārijus, jūs varat plānot savu reakciju un izsvērt, kā labāk rīkoties," skaidro Hepberna.

Piemēram, izveidojiet "rīcības plānu", lai reaģētu mierīgi, ja rodas konflikts vai nepatīkama situācija. Šāda gatavība palīdzēs saglabāt kontroli pār savām emocijām un veicinās lielāku pašapziņu sarežģītos brīžos.

5. Izveidojiet jaunas tradīcijas

Lielas pārmaiņas, piemēram, šķiršanās, zaudējums vai ģimenes dinamiku izmaiņas, var padarīt Ziemassvētkus par sarežģītu un emocionālu laiku. Hepberna iesaka šo brīdi izmantot jaunu tradīciju radīšanai: "Mēģiniet pavadīt svētkus citā veidā, kopā ar citu cilvēku grupu vai izveidojiet tradīcijas, kas ir piemērotas jūsu jaunajai situācijai. Padomājiet, kas jums patiešām ir svarīgi un kā jūs varat šīs vērtības godāt."

Savukārt psihoterapeits Dens Robertss norāda uz iespēju atrast prieku, darot ko labu citiem: "Kļūšana par brīvprātīgo pārtikas bankā, patversmē vai kādā citā labdarības organizācijā var būt lielisks veids, kā pavadīt šo dienu. Šādi darbi atspoguļo patieso Ziemassvētku garu un, kā liecina pētījumi, līdzjūtīgi, altruistiski darbi uzlabo mūsu garīgo veselību un rada gandarījumu gan mums pašiem, gan tiem, kurus mēs atbalstām."

6. Esiet godīgs

Neapslēpiet savas sajūtas un runājiet par tām! Iespējams, jūs būsiet pārsteigts, cik daudziem citiem Ziemassvētki ir sarežģīts laiks. "Cilvēki ir veidoti tā, lai rastu mierinājumu saiknē ar citiem, tāpēc nebaidieties izmantot savu atbalsta tīklu," iesaka Roberts.

Viņš skaidro, ka godīga komunikācija var mazināt vientulības sajūtu un palīdzēt saprast, ka neesat viens savās grūtībās. "Ja jums ir sarežģītas attiecības ģimenē vai sērojat par nesen zaudētu tuvinieku, atcerieties – būt ievainojamam un godīgam ir cilvēcīgi. Mēs visi piedzīvojam izaicinājumus, un jūsu pieredze nav unikāla šajā pasaulē."

7. Lūdziet palīdzību

Nebaidieties lūgt palīdzību, ja svētku laikā jūtat, ka netiekat galā. "Bieži vien mēs varam justies apkaunoti vai vāji, prasot palīdzību, bet patiesībā tā ir drosmīga rīcība un solis ceļā uz risinājumu," saka Hepberna.

Palīdzība var nākt dažādās formās – gan no uzticamiem draugiem, ģimenes locekļiem, gan profesionāliem atbalsta dienestiem. "Nav kauns teikt, ka jums ir grūti. Lielākā daļa cilvēku būs patiesi priecīgi palīdzēt, ja vien viņiem to palūgsiet," viņa piebilst.

Ja ir aizdomas, ka pašam vai tuviniekam ir depresija vai ir pašnāvnieciskas domas, kur meklēt palīdzību?

Latvijā psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav pat vajadzīgs ārsta nosūtījums. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā no ambulatorajiem centriem.

Telefoni, kur zvanīt krīzes situācijās:

  • Krīzes situācijās "Skalbes" aicina meklēt atbalstu. To var saņemt, arī zvanot uz centra diennakts krīzes tālruņiem 67222922 vai 27722292.

  • Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests 113.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!