"Tēt, tu nekad ar mani nebiji apmierināts..." Kā atpazīt un arī piedot, ja vecāki ir narcisi  (1)

Ja vecāks ir narciss, viņam nekad nebūs gana labi. "Viņam vienmēr būs vajadzība, lai bērns ir vislabākais. Ja bērns nopelna astoņi, kāpēc nav deviņi? Un, ja nopelna deviņi, kāpēc nav desmit? Kāpēc nav pirmā vieta olimpiādē – tikai otrā? Nepārtraukti dzen. Un attaisnojums ir: "Bet es to darīju tavā labā! Ja es tevi lielītu, tu būtu apstājies. Bet es gribēju, lai esi vislabākais!""

Sudraba atminas kādu pacientu, kura tēvam nekad nebija labi. Dabūja astoņi, bet tēvs saka – kāpēc nav deviņi? Un, kad tēvs jau bija uz nāves gultas, dēls, jau pieaudzis būdams, beidzot uzdrošinājās pajautāt: "Tēt, kāpēc tu nekad ar mani nebiji apmierināts?" Un viņš tieši tā arī atbildējis: "Negribēju tevi izlutināt. Gribēju, lai tu centies. Un neapstājies." Bet skaudrā patiesība ir tāda, ka narcistiski vecāki nerīkojas bērna labā. "Viņiem nav empātijas. Viņi dara to sev," skaidro eksperte. Bet narcisi paši tiešām tic savai pārliecībai – tic, ka dara to bērnu labad.

Bet vai mēdz būt otrādi? Proti, ja narcistiskais vecāks grib nevis "izspiest" labāko no bērna, bet gan bremzē viņu, sakot – "labāk nedari, labāk nevajag"? Eksperte teic, ka tā gan notiek daudz retāk. "Tikai tad, ja viņš pats ir "nekas", tad varētu to iztēloties. Un tad vecāks teiktu, ka kaut ko nevajag, lai bērns nebūtu konkurents.

Bet narcisi nepārtraukti konkurē – grib lielīties. Un bērni ir viņu "pagarinājums" – lielās ar viņu sasniegumiem tā, it kā paši būtu to izdarījuši."