Konkurence vienmēr rada stresu. Bet, lai arī kā uz to neskatītos, tieši tas ir progresa virzītājspēks. Sacensību "uguns" palīdz sportistiem cīnīties par godalgām un politiķiem uzvarēt pretiniekus vēlēšanās. Tomēr monētai ir arī otrā puse, par kuru neviens nerunā. Tā ir iespēja gūt panākumus, nekonkurējot ar citiem. Cilvēki, kuri izmantojuši šo iespēju, sapratuši vienu vienkāršu patiesību: visproduktīvākā konkurences forma ir konkurence ar sevi.
Konkurēšana ar citiem ne tikai liek aizmirst par savām vērtībām, bet arī neļauj sasniegt labākus rezultātus, tādu viedokli vietnē "Nesslabs" pauž pētnieki, kuri savus uzskatus pamato ar pašu veiktu eksperimentu.
Pie kā noved konkurence ar citiem
Pētnieki Ešlija Merimena un Po Bronsons veica eksperimentu, iesaistot 124 Prinstonas universitātes (ASV) studentus, un pēcāk aprakstīja rezultātus grāmatā.
Viņi iedalīja studentus divās grupās. Pirmās grupas dalībniekiem tika jautāts, kurā skolā viņi mācījušies un cik viņu klasesbiedru arī iekļuvuši Prinstonas universitātē. Jautājumu mērķis bija likt studentiem justies tā, it kā viņiem ir neticami paveicies studēt konkrētajā universitātē un tik tikko ir izdevies iegūt atzīmes, kas vajadzīgas, lai iestātos universitātē. Pēc tam grupai tika dota pārbaude – aizpildīt "Intelektuālo spēju anketu". Arī nosaukums nav izvēlēts nejauši – eksperimenta autori vēlējušies, lai tas studentus nedaudz biedētu. Jo, ja viņi nevar nokārtot pārbaudījumu, tad viņiem nav pietiekami daudz zināšanu, lai dotos uz Prinstonu.
Ar otro grupu viss tika darīts otrādi. Vispirms studenti pildīja testu ar nosaukumu "Intelektuālo problēmu risināšanas anketa". Piekritīsi, ka nosaukums vairs neskan tik draudīgi. Un tikai tad viņiem tika uzdots jautājums par skolu un klasesbiedriem.
Rezultātā: pirmās grupas studenti pareizi atbildēja uz 72 procentiem jautājumu, bet otrās grupas rezultāts bija 90 procenti. Izraisot vieglu konkurences stresu, Merimena un Bronsons reģistrēja 18 procentu atšķirību. Vai tas nozīmē, ka konkurences elements vienmēr negatīvi ietekmēs rezultātus? Ne īsti.
Kāpēc ir lietderīgi sacensties ar sevi
Sacenšoties ar citiem, mēs ievērojam kāda cita spēles noteikumus, nevis veidojam savus. Un mēs radām sev nevajadzīgu stresu, ļaujot citiem noteikt mūsu rezultātus. Tādā veidā mēs virzāmies uz citu cilvēku sapņiem, nevis saviem.
Tomēr būtība ir sacensties ar sevi – ar savām bailēm, vilcināšanos, neizlēmību un pagātnes panākumiem. Patiesība ir tāda, ka lielākajai daļai cilvēku ir pilnīgi vienalga, vai mēs kaut ko sasniegsim šajā dzīvē vai ne. Tikai konkurence ar sevi var mūs virzīt uz priekšu.
Mēs nekad nevaram uzvarēt savu nākotnes versiju – tā pēc definīcijas vienmēr būs priekšā. Tomēr mēs varam mēģināt sasniegt to, kas nepieciešams mūsu ideālajam "es".
Kā sākt sacensties ar sevi
Ar sevi ir jāsacenšas gudri, pretējā gadījumā sacensība ātri vien pārvērtīsies par apburto loku naidam pret sevi, nespējot pārspēt pagātnes sasniegumus. Sāc ar trim vienkāršām darbībām.
Izvirzi ambiciozus mērķus
Daudzi ir dzirdējuši par SMART mērķa sasniegšanas tehniku. Tas, protams, nav slikti, bet izmēģini citu metodi – PACT. Speciālisti iedala mērķus četrās kategorijās:
Purposeful – mērķtiecīgi vai jēgpilni.
Actionable – izdarāms, iespējams.
Continuous – nepārtraukts, kas nozīmē "ilgstošs".
Trackable – izsekojams vai izsekojams.
Pieņemsim, ka esi ilustrators un vēlies vēl vairāk uzlabot savas zīmēšanas prasmes un vienlaikus paplašināt savu portfolio. Mērķi nevajadzētu formulēt abstrakti, piemēram, "zīmē vairāk". Saskaņā ar PACT formulējums būtu aptuveni šāds: "Mēneša garumā katru dienu zīmē vienu ilustrāciju." Šāds mērķis palīdzēs ne tikai attīstīt prasmes, bet arī sekot līdzi progresam.
Definē vērtības
Psiholoģijā ir jēdziens, ko sauc par "pašautorību". Tā ir pārliecība, ka, pieņemot lēmumus, var un vajag paļauties uz savām iekšējām vērtībām.
Kad mēs konkurējam ar citiem, mēs ļaujam citu attieksmei noteikt mūsu mērķus un panākumus. Pašautorība, gluži pretēji, palīdz paļauties tikai uz saviem uzskatiem un pārliecību, un novērtēt sasniegumus pēc saviem rādītājiem.
Katru reizi, kad kaut ko dari, uzdod sev šos "pārbaudes" jautājumus:
Vai es tiešām to vēlos?
Vai tas man tiešām ir svarīgi?
Varbūt šādu attieksmi esmu ieguvis no sabiedrības, vecākiem vai draugiem?
Lai pārietu uz pašautorību, būs nepieciešama liela prakse. Bet tad varēsi beigt salīdzināt savus panākumus ar citu panākumiem.
Attīsti "izaugsmes domāšanas veidu"
Cilvēki ar "izaugsmes domāšanas veidu" uzskata, ka jebkuras spējas var attīstīt ar centību un smagu darbu, un ka inteliģence un talants ir tikai sākuma punkts. Šāda veida domāšana attīsta mīlestību uz mācīšanos un izturību pret stresu. Un šīs īpašības ir nepieciešamas pārliecinošiem panākumiem. Sāc uztvert neveiksmes kā neatņemamu daļu no ceļojuma uz virsotni un katru neveiksmi uzskatīt par jaunu pieredzi un vērtīgu mācību.
Protams, var būt grūti nesalīdzināt sevi ar citiem, kuri ir veiksmīgāki par tevi savā karjerā vai personīgajā dzīvē. Taču ir svarīgi neaizmirst pašu galveno – sacensība ar sevi palīdz virzīties uz priekšu daudz produktīvāk un saprātīgāk. Ļauj savai pagātnes versijai būt tavam konkurentam, bet tavai nākotnes versijai – ideālam, uz kuru tu tiecies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
