Kura ir depresīvākā valsts Eiropā?

Francijai, iespējams, bija visaugstākais depresijas līmenis pirms pandēmijas starp Eiropas valstīm, liecina jauna 2019. gada veselības aptaujas analīze visā kontinentā.

Analīze, kuru veica Francijas veselības un sociālo ministriju statistikas nodaļa (DREES), atklāja, ka depresijas līmenis Francijā pirms pandēmijas bija aptuveni 11 procenti, kas ir augstākais rādītājs starp visām Eiropas valstīm. Ziņojums tika balstīts uz datiem no Eiropas veselības aptaujas (European Health Interview Survey), kas tiek veikta reizi sešos gados un aptvēra aptuveni 300 000 cilvēku no Eiropas Savienības, Norvēģijas, Islandes un Serbijas.

Šī bija pirmā reize, kad DREES izmantoja 2019. gada aptauju, lai mērītu depresiju, un izplatība tika aprēķināta, balstoties uz astoņiem jautājumiem no Pacienta veselības aptaujas anketas (Patient Health Questionnaire). Analīzē tika aplūkots, "vai persona pēdējo divu nedēļu laikā bija piedzīvojusi depresijas simptomus, balstoties uz vairākiem kritērijiem," portālam norādīja pētījuma autore Liza Troja no direkcijas pētniecības un starptautisko pētījumu nodaļas.

Pašlaik vairākos pētījumos tiek norādīts uz pieaugošu garīgās veselības krīzi pēdējos gados pēc Covid-19 pandēmijas, īpaši jauniešu vidū Francijā un citās Eiropas valstīs.

Jaunajā DREES ziņojumā īpaša uzmanība tika pievērsta jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem no 70 gadu vecuma.

Žoslīna Kaboša, emeritētā pētniecības direktore Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra (CNRS) Neirozinātņu Sorbonas Universitātes laboratorijā, teica, ka, lai gan viņai nav izskaidrojuma, kāpēc Francijā ir "salīdzinoši" augstāks depresijas līmenis nekā citās valstīs, tas varētu būt saistīts ar "dažādu dzīves sarežģījumu uzkrāšanos".

"Lai gan veselības un izglītības ziņā mēs esam samērā labi aprūpēti, joprojām ir nepieciešams palielināt centienus, lai rūpētos par vecāka gadagājuma cilvēkiem," teica Kaboša, piebilstot, ka depresiju varētu mazināt, ja būtu lielākas investīcijas psihiatrijā un terapeitiskajās inovācijās.

Kopumā jaunā analīze parādīja, ka visaugstākais depresijas līmenis bija ziemeļu un rietumu Eiropas valstīs. Secināts, ka, lai gan jaunāku cilvēku vidū depresija dienvidu un austrumu Eiropas valstīs ir salīdzinoši retāka, iedzīvotājiem vecumā no 70 gadiem un vecākiem tā ir izplatītāka.

Piemēram, depresijas līmenis vecāka gadagājuma cilvēkiem Portugālē, Rumānijā un Horvātijā pārsniedza 15 procentus. Aptaujas dati arī liecina, ka vecākas sievietes bija vairāk pakļautas depresijai nekā vecāki vīrieši, un depresija biežāk tika novērota gados vecākiem eiropiešiem, kuriem bija slikta veselība.

"Piemēram, Horvātijā vai Latvijā, kur gandrīz 40 procenti senioru ziņo par sliktu veselību, depresijas izplatība ir augsta: attiecīgi 16 procenti un 9 procenti," norādīja ziņojuma autori.

Sociālā izolācija un cilvēki, kuri zaudējuši mīļoto, kļuvuši atraitņi, arī šķita ietekmējam depresiju vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Savukārt jaunāko eiropiešu vidū visaugstākais depresijas līmenis bija Dānijā, Zviedrijā un Somijā, kam sekoja Rietumeiropas valstis. Depresija jauniešu vidū bija zemāka austrumu un dienvidu Eiropas valstīs.

Valstīs ar augstāku depresijas līmeni jauniešu vidū tas bija saistīts ar sociālo izolāciju, profesionālās darbības trūkumu un arīdzan ienākumu līmeni. Kaboša piebilda, ka arī sociālajiem medijiem var būt nozīme, "veicinot kaitīgas sociālās salīdzināšanas, bažas par ķermeņa tēlu (īpaši meiteņu vidū), samazinot miega ilgumu un palielinot kiberterorizēšanas riskus".