Kari, draudi un pa vidu cilvēks ar sašķobījušos emocionālo veselību  (3)

Psiholoģe, KBT psihoterapijas speciāliste, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" profesore, Dr. psych. Maija Zakriževska-Belogrudova skaidro: "Mūsu ķermenis ir ļoti gudrs. Ko tas nozīmē? Ja ir kādi draudi, reāli vai iedomāti, smadzenes dod signālu un sāk ražoties hormons – adrenalīns. Paātrinās sirdsdarbība, elpošana kļūst seklāka un ātrāka, bet muskuļos pieaug skābekļa daudzums, būtībā – ķermenis ir gatavs reaģēt. Ja stress ir ilgāku laiku vai, ja draudi ir reālāki, pieņemsim, nesenie draudu e-pasti skolām, bērnudārziem un augstskolām, izstrādājas kortizols." Viņa atgādina, ka šāda satura draudošais e-pasts nav pirmā reize, ka tā ir kārtējā ziņa no kaimiņa – varmākas, kas grib ietekmēt mūsu ikdienas ritmu: "Bet, protams, ir cilvēki, kuri notic. Īpaši vecāka gadu gājuma cilvēki, kuri nav ikdienā tik daudz nodarbināti. Jo nodarbināts cilvēks nespēj visu laiku domāt par negatīvo, viņam ir jārisina darba uzdevumi un tāpēc spēj novērsties."

Grūtāk ir tam cilvēkam, kurš visu laiku dzīvo tajā negatīvajā un nepārtraukti domā un domā, nevar savu uzmanību novērst uz kaut ko citu. To sauc par ruminēšanu – negatīvo domu "malšanu" uz riņķi. "Tieši tāpēc ir domātas apzinātības prakses – dzīvot šeit un tagad. Piemēram, ziņa, kas bija pirms 30 minūtēm, tā vairs nav, viss ir beidzies. Sliktā ziņa bija kādu laiku atpakaļ, bet te un tagad ir miers! Viss ir labi, nekas reāli nav noticis! Karš te nav sācies. No tā neviens nav pasargāts, bet realitātē – te ir miers. Emocionālā higiēna ir katra cilvēka atbildība, kontrolēt savu domāšanu un nevis nepārtraukti apsvērt, ka kaut kas notiks, ka ir draudi, briesmas," apzinātība un domu kontrole ir pirmā un otrā prakses lieta, trešā ir iemācīties stresa laikā pareizi elpot. "Kā minēju, ja ir kādi iedomāti vai reāli draudi, cilvēks sāk seklāk elpot. Ļoti vērtīga ir dziļā elpošana, ko sauc par diafragmālo elpošanu. Nevajag ilgi, ja iemācās, pietiek ar noteikto reižu skaitu. Doma ir tāda, ka izelpa ir dziļāka, garāka par ieelpu. Ieelpojam, aizturam elpu, aizskaitām līdz trīs un lēni izelpojam. Ceturtais ir tas, kas visiem jau ir ļoti labi zināms – ikdienā nodarboties ar sportu. Tā ķermenis reaģēs savādāk uz visām negatīvajām ziņām un draudiem," Zakriževska-Belogrudova iesaka.