Izdevumā "Yahoo! Life" psiholoģe Paulīne Volinsa skaidro: "Iepirkšanās nav racionāls process. Ja tas tāds būtu, mēs iegādātos tikai to, kas mums patiešām ir nepieciešams. Tā vietā pērkam to, ko vēlamies, un pēc tam šos pirkumus attaisnojam." Pirkuma izdevīgumu nosaka emocijas un nevis faktiskie skaitļi. Ne velti ir apzīmējums "iepirkšanās terapija", kas skaidro sevis iepriecināšanu ar naudas tērēšanu. Tas ir stāsts par dopamīnu – galveno spēlētāju smadzeņu labsajūtas neirotransmiteru grupā (kurā ietilpst arī serotonīns, oksitocīns un endorfīni) – un tā uzdevumu cilvēku atalgot ar prieku, kad ir paveikts kas izdzīvošanai nepieciešamais (ēšana, dzeršana, vairošanās). Lai gan iepirkšanās prieks pie dzīvības nenoturēs, tās ir kā medības, kas liek dopamīnam kūsāt. "Tas ir kā spēlēt spēli un tajā uzvarēt," turpat "Yahoo! Life" salīdzina psihoterapeite Lanīla Palmere. Un ja iepirkšanās notiek kompānijā, tad Melnā piektdiena kļūst arī par izklaidi, veidu, kā ar pārinieku dalīties priekā, sasniegumos un tamlīdzīgi.
Sliktās ziņas
Psihoterapeite Palmere atgādina, ka visam ir arī ēnas puse: "Sajūta, ka ir "nopelnīts", "sasniegts", "atrasts" labs un izdevīgs darījums, ir adrenalīna avots. Un, kā jau visiem kāpumiem, seko negaidīti kritumi. Piemēram, vainas sajūta par pārtērēšanos, negausīgas iepirkšanās laikā aizmirstot par to, kas un kāpēc ir iegādāts." To pašu, ka sevis apbalvošana vai mierināšana ar pirkumu izvēršas par apburto loku, atgādina
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv