Tā tas ir, – arī psihologi un dažādu krīzes centru koordinatori apliecina, ka tieši svētku laiks atsevisķām cilvēku grupām var būt vissmagākais posms. Pieaug lūgumu pēc psiholoģiskās palīdzības skaits, jo cilvēki šajā visā svētku juceklī jūtas ļoti, ļoti vientuļi. Jāatzīst gan, ka vientuļi cilvēks var justies ne tikai tad, kad nudien ir viens pats. Vientulību var piedzīvot arī attiecībās, arī esot pūlī un šķietamas jautrības virpulī.
"Delfi Life" piedāvā rakstu izlasi, kas skar vientulības tēmu. Dažādos aspektos. Kolekcijā arī atradīsi informāciju, kur vērsties pēc atbalsta, ja jūti, ka pats galā netiksi. Nebaidies lūgt palīdzību, – tieši tāpēc jau arī strādā šie krīzes atbalsta speciālisti, lai sniegtu tev palīdzīgu roku.
Septiņi veidi, kā sev sniegt ātro palīdzību emocionālās labsajūtas uzlabošanai
Šīs prasmes ir ne mazāk svarīgas, kā prast uzlikt žņaugu vai veikt mākslīgo elpināšanu. Mēs allaž uzliekam plāksteri, ja radusies kāda brūce, vai dzeram antibiotikas infekcijas slimības apkarošanā. Bez kādiem jautājumiem, vai ne? Tieši pretēji, – rodas jautājumi, ja kāds tā nedara. Mums šķiet dīvaini nesniegt ātro palīdzību šādos gadījumos. Tad kāpēc mūsu attieksme par rūpēm par savu mentālo veselību ne vienmēr ir tieši tāda?
Domās visu slikto griez pa riņķi? Kas ir ruminācija un kā sev palīdzēt
Ruminācijas jēdziens psiholoģijā ir salīdzinoši nesens. Tā vēsture aizsākās pagājušā gadsimta sepiņdesmitajos gados. Par rumināciju dēvē neatlaidīgu domāšanu par pārdzīvojumu, un tā ietver atkārtotu un neproduktīvu uzmanības koncentrēšanos uz savām problēmām, emocionālajiem stāvokļiem un pagātnes notikumiem, skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.
Viens mājās nav 'karotājs': vientulības veidi, par kuriem daudzi nerunā
Pandēmija ar attālināto darbu un pašizolēšanos daudziem no mums nav pagājusi bez sekām: ļoti daudz cilvēku joprojām turpina justies vientuļi. Ko viņi juta toreiz, bet ko tagad?
Arī vīrieši raud. Kas un kāpēc izmanto krīzes uzticības tālruņa pakalpojumu
Ar ko sākas krīze? Kādam ar mājās beigušos cukuru, sasistu vāzi, nozaudētu maku vai strīdu ar tuvu cilvēku. Citam ir spēcīgs stress finansiālu vai dvēselisku problēmu dēļ, kas var izprovocēt domas par pašnāvību. Kas drīkst zvanīt uzticības tālrunim? Vai tad tur nepalīdz tikai tiem, kas patiešām nokļuvuši nelaimē? Atbilde ir vienkārša – bēdas, stress un krīze katram ir sava un katram ir tiesības saņemt atbalstu un palīdzību. Nevajag domāt, ka uzticības tālrunis domāts tikai izmisušiem ļaudīm. Tas strādā visu diennakti visiem, pat ja jums vienkārši vajag izrunāties.
Vientulība un skumjas Ziemassvētkos. Kā izbēgt no šīm sajūtām
Ziemassvētki ir sena tradīcija, kas ir cieši saistīta ar kaut kā jauna sākumu. Neatkarīgi no tā, vai svētkus svinam kristietības vai senlatviešu tradīciju garā, velkam dedzināt bluķi vai lūkojamies pēc Betlēmes zvaigznes, Ziemassvētki ievada jaunu periodu un liek atvadīties no tā, kas ir bijis un pagājis. Šajā laikā daudzi cilvēki kļūst krietni jūtīgāki un piedzīvo spēcīgas emocijas, jo rūpīgāk novērtē pagājušo periodu. Sajūtas vēl vairāk pastiprina pasaulē notiekošais. Svētku laiks nāk ar gaidām un cerībām, taču, kur gaidas un cerības, tur nereti iespējamas arī vilšanās. Kā izbēgt no Ziemassvētku skumjām un vientulības sajūtas?
Vientulība sociālās distancēšanās laikā. Psihoterapeite par satricinājuma pārvarēšanu
Šobrīd visa pasaule piedzīvo krīzi. Ārkārtējās situācijas izsludināšana nākusi ar dažādām izmaiņām mūsu dzīvesveidā – esam mainījuši savus iepirkšanās paradumus, darba vidi, atpūtas veidus un, protams, gribot negribot viens no otra distancējamies. Lai arī šāda ikdiena var sniegt gana daudz pozitīvu emociju, daudziem šis laiks jāpavada vieniem, kas savukārt izraisa vientulības sajūtu, kas atsevišķos gadījumos var būt pat ļoti postoša.
Riebīgie svētki – degbumba vientuļo cilvēku nervu sistēmai
Pat vislielākais skeptiķis gan jau būs pamanījis, ka Ziemassvētki neizbēgami tuvojas, par ko liecina rotājumi pilsētas ielās un veikalos. Radio dzirdamas Ziemassvētku dziesmas, darba kolēģi un paziņas apjautājas par to, cik tālu ir dāvanu gādāšanas lietas. Gribam to vai nē – svētki jau klauvē pie durvīm, kad lielais burbulis plīsīs, jo īpaši jau ģimenēs ar bērniem, kuriem dāvanu saņemšana un pantiņu skaitīšana sagādā milzu prieku.
Vientulības daudzās šķautnes. Kā atšķirt vienatni no vientulības
Vientulība ir visur, tā mājo ikkatrā no mums. Tā atspoguļojas mūzikā, māksla un literatūrā. Izjust vientulību nozīmē apzināties patiesību, ka mēs pašos pamatos esam šķirti no citiem cilvēkiem, mēs esam ierobežoti tajā, kā spējam atklāt sevi otram un nekad netiekam saprasti pilnībā. Mēs esam vientuļi divos nozīmīgākajos dzīves brīžos – piedzimstot un izdziestot, un kā cilvēciskas būtnes spējam to apzināties. Par vientulības daudzajām sejām un kā to atšķirt no vienatnes, stāsta psiholoģe un psihoterapeite Inga Lubāne.
Vientulība laulībā: kā atbrīvoties no šīm jūtām
Kad mēs beidzot satiekam savu cilvēku un pēcāk savienojamies ar šo savu "vienīgo" laulības saitēs, mums šķiet, ka savstarpējā sapratne turpināsies mūžīgi. Vairs nekādu vientulībā pavadītu nakšu! Mēs esam atraduši viens otru! Diemžēl, tas ne vienmēr tā notiek.
Svarīgi krīzes situācijā! Kur saņemt bezmaksas atbalstu
Pandēmija izjauc ierasto dzīves ritmu, un ir jāievēro dažādi drošības pasākumi, kas var radīt spriedzi, trauksmi, dusmas, bēdas vai nomāktību. Šādas emocijas ir dabiskas, saprotamas un nav nosodāmas, taču, nokļūstot grūtībās, ir svarīgi savlaicīgi rast atbalstu un palīdzību. Saņemot profesionālu palīdzību, krīzi var pārvarēt ātrāk un veiksmīgāk.
Kad vientulība vairs nav patīkama. Veidi, kā aizgaiņāt nomāktību
Kāds piekritīs, kāds par katru cenu noliegs, taču tas ir fakts, ka mūsu platuma grādos dzīvojošos daudzi sauc par ziemeļniekiem – vientuļniekiem. Pavadīt laiku tikai ar sevi, savām interesēm un domām – tā ir svēta un pat veselīga lieta pie nosacījuma, ka neļauj sev patiesi justies vientuļi. Ja atstumtības sajūta no visas pasaules ieilgst, portāls "HealthLine" piedāvā izmēģināt vienu no variantiem, kā sevi iepriecināt, kad virsroku ņēmusi grūtsirdība.
Pieci psihologa padomi, kā cīnīties ar vientulības sajūtu
Laiku pa laikam katrs no mums piedzīvo vientulības sajūtu. Vairumam no mums izdodas ar to tikt galā bez īpašām problēmām, tomēr mēdz būt periodi, kad tā mūs nepamet negaidīti ilgu laiku. Kā atbrīvoties no šīm ne īpaši patīkamajām emocijām?
Vismazāk vientuļi cilvēki jūtas Ziemeļeiropā, visvairāk – Austrumeiropā
Vientulības sajūta ir subjektīva un to var veicināt dažādi apstākļi. Dažiem cilvēkiem to pastiprina sēras, attiecību izjukšana, darba maiņa. Agrāki pētījumi liecina, ka noteiktām cilvēku grupām ir lielāks risks justies vientuļiem, piemēram, vecākiem, kas bērnu audzina vieni, no ģimenes atsvešinātajiem un trūkumcietējiem. Jaunā pētījumā atklāts, ka dati variē, atkarībā no ienākumiem, ģeogrāfiskās vietas. Ziemeļeiropā cilvēki mazāk jūtas vientuļi, salīdzinājumā ar citiem reģioniem.
Depresīvs noskaņojums ap Jauno gadu. Kā pārdzīvot svētku laiku
Ziemassvētki un Jaunais gads ir vieni no gada lielākajiem svētkiem. Ja savu dzimšanas dienu piedzīvojam individuāli, tad Jauno gadu – visi kopā. Taču reizē ar svētkiem mēdz piezagties arī Jaungada depresija. Tas ir populārs termins, kurš var variēties. Mēdz teikt arī "svētku depresija", jo tā var piemeklēt arī citos svētkos, piemēram, Valentīndienā vai jau minētajā dzimšanas dienā. Jaungada jeb svētku depresija nav īsta klīniskā depresija. Tas ir skumīgs un nomākts emocionālais stāvoklis, kura gan ar laiku var pāriet arī īstā depresijā, ja netiks strādāts ar tās iemesliem.
Vientulība divatā: kādēļ cilvēki attiecībās mēdz būt nelaimīgi
Dzīvot zem viena jumta, it kā būt vienai ģimenei, kopā audzināt bērnus un vienlaikus justies kā svešiniekiem – pazīstama situācija daudzās attiecībās. Kādēļ partnerattiecībās cilvēki mēdz justies daudz vientuļāki, nekā esot formāli brīvi?
Tu neesi viens. Ieteikumi vientulības mazināšanai
Vientulība – apdziedāta dziesmās, izrādīta filmās un nereti arī romantizēta.
Dzīvojot laikā, kad sociālie mediji ir daļa gandrīz no ikkatra dzīves, katru dienu nākas sastapties ar paziņu bildēm no dažādiem pasākumiem, kopības mirkļiem, tuvības un mīlestības brīžiem. Pat vispašpārliecinātākajam cilvēkam tas var likt justies vientuļi un radīt vēlmi izolēties, kas ilgtermiņā var kaitēt ne tikai labsajūtai, bet arī veselībai kopumā.
Vientulība – tikpat bīstama kā smēķēšana. Kā sievietes un vīrieši pārdzīvo emocionālo stāvokli
Vientulība var parādīties katra ikdienā. Nav nozīmes – esi attiecībās vai brīvā statusā. Justies vientuļi iespējams neskaitāmos veidos, piemēram, jaunā darba vai mājokļa vidē, brīžos, kad nesaņem vajadzīgo uzmanību no partnera vai draugiem, vai arī tu ilgojies pēc kā konkrēta. Šis emocionālais stāvoklis tiek pielīdzināts depresijai un pat smēķēšanai kaitīguma ziņā.
Viena, bet ne vientuļa. Iemesli, kādēļ būt 'brīvajam aģentam' ir tik fantastiski
Teju katra romantiskā filma vēsta to, ka īstā dzīve sākas vien tad, kad esi atradis savu otru pusīti, bet līdz tam – kulies pa dzīvi pati un meklē iespējas, kā satikties ar kādu un pēc iespējas ātrāk atrast sev vīrieti. Bet vai jāiestājas izmisumam, ja esi viena?
Netici visam, ko pats domā! Kā apturēt uzmācīgas domas un nomierināties
Šobrīd pasaulē ir daudz nenoteiktības un baiļu, tādēļ nav brīnums, ka daudzus piemeklē uzmācīgas domas un jūtas. Un no tā ir grūti izkāpt! Negatīvas domas vijas kā pa spirāli un var kļūt par modeli – "domāšanas slazdiem" vai "nenoderīgu domāšanas stilu".
Būt laimīgam – tas ir vienkārši! Pieci principi, kas nekad neiziet no modes
Biežāk mēs esam pieraduši koncentrēties uz grūtībām un justies nelaimīgi. Mums šķiet, ka dzīve ir pilna pārbaudījumu un netaisnības. Pat ja neatgadās nekas traģisks, mēs prasmīgi no "pirksta izzīžam" problēmu. Taču medaļai vienmēr ir divas puses. Ja izdosies mainīt pieeju, tu sapratīsi, ka laime ir daudz tuvāk, nekā šķiet.