Vai greizsirdība attiecībām var sniegt arī kaut ko labu, un ko ar to iesākt

Andris stāsta, ka viņš greizsirdību parasti saista ar romantiskām attiecībām, ar domām par to, vai partneris ir ar mani, vai domās un darbos nav ar kādu citu. Viņš uzreiz norāda, ka situāciju, kurā greizsirdības nav un ir vienalga par to, ko partneris dara, varētu uzskatīt par vienu no diviem grāvjiem. Kamēr vienam ir vienalga, partneris var iepazīties ar kādu, kas ar viņu vairāk vēlas būt kopā. "Ja greizsirdība nestrādā, mēs nesargājam attiecības," skaidro speciālists.

"Būtu OK, ja ir tāda normāla attiecību pieskatīšana, tāda mazā – nē, iesim paēst kopā, nevis tu ar kolēģi. Tā būtu normālā. Un tad ir tāda patoloģiskā greizsirdība," saka Andris. Viņš novērojis, ka tā vairāk raksturīga vīriešiem. "Viņam ir bailes, ka sieva ar kādu iepazīsies vai kaut kas tur būs. Pat ja viņa sasmaidās vai paflirtē, jau ir šausmas, briesmas. Tas, es teiktu, ir otrs grāvis."

Eksperts skaidro, ka ļoti izteikta greizsirdība parasti liecina par cilvēka nedrošību, viņa bailēm. Psihoterapeita kabinetā mēdzot nonākt cilvēki, kuru partneris vairs nevar izturēt ļoti izteikto greizsirdību. Ar to ir iespējams strādāt, to var mazināt, un tas ir jādara, jo greizsirdība un pārlieku lieli satraukumi drošības sajūtu nesniedz.

Ko attiecības iegūst no greizsirdības? Vai tā var nest arī kaut ko labu? Andris skaidro, ka greizsirdība patiesi ir uztraukums par to, vai partneris mīl un vai viņam rūp. Attiecībās ir svarīgi sekot līdzi ne tikai savām, bet arī partnera jūtām. Tas mudina domāt par otru, par kopā pavadīto laiku. Gadījumā, ja kāds no partneriem aizraujas ar kādu hobiju vai draugu kompāniju, greizsirdība ir kā signāls, ka nav labi, jo arī es vēlos pavadīt laiku ar partneri, tā palīdz nosargāt attiecības, skaidro Andris. "Tā būtu tā labā funkcija."

Greizsirdībai var būt motivējoša funkcija: "Tad es arī mācos komunicēt, sadarboties, labāk izskatīties. Tā labā greizsirdība var dot attīstību."

Vai vienmēr greizsirdība ir jāizrāda? Var gadīties, ka cilvēks ar prātu saprot, ka attiecībās viss ir kārtībā, bet emociju līmenī bažas ir klātesošas, piemēram, sievai dodoties izklaidēties, vīrs satraucas, ka viņa satiks kādu citu, pret kuru viņai uzplauks jūtas. "Te jau var saprast, ka, piemēram, šajā gadījumā emocija ir pārmērīga," saka Andris, "un ir jāiemācās to tolerēt – neko ar to nedaru. Un vēl – jātrenējas, lai tā neeskalējas, lai emocija nepieaug." Jo labāk mēs iemācīsimies pārvaldīt savas emocijas, jo mazāk tās eskalēsies.

Vaicāts par to, vai savas sajūtas arī tad, kad tās tiek pārvaldītas, otram ir jādara zināmas, Andris atbild ar piemēru – pieņemsim, ka ir vīrs, kurš ir greizsirdīgs, bet sieva dodas uz pasākumu ar bijušajiem klasesbiedriem. "Cik reižu viņš par to grib runāt? Varbūt viņš grib 100 reizes par to runāties, bet jau pēc piektās viņa saka – stop, man jau ir apriebies." Te vīram būtu ieteikums padomāt, ka galvenais ir saglabāt attiecības, savas bažas atkārtoti viņš var pārspriest ar kādu draugu vai terapeitu.

Ir labi, ja emocijas var izrunāt, arī pateikt par savu greizsirdību, bet tas nav jādara obligāti un mehāniski, uzsver speciālists. Jāskatās arī, kā otrs partneris reaģē. Var gadīties, ka otram nav grūti par to runāt, viņu, iespējams, tas pat nedaudz iepriecina. Bet situācijas var būt dažādas – kāds greizsirdību uztvers kā neuzticēšanos, bet kāds cits priecāsies – cik labi, ka pastāstīji, tev ir kaut kādas jūtas pret mani. "To vajadzētu testēt," uzsver terapeits.

Andris norāda uz vēl dažiem sliktajiem variantiem, piemēram, slepena greizsirdība: "Aha, viņa atkal iet uz to klases vakaru, tur būs tas klasesbiedrs, viņai tur kaut kas būs... Nu labi – ja viņai par mani vienalga, tad es eju... kolēģe gribēja ar mani tikties. Ja viņai vienalga, tad man arī vienalga – es eju pa kreisi." Jāpatur arī prātā, kā pārlieku liela greizsirdība var radīt sajūtu, ka greizsirdīgais netic, ka attiecībām ir nākotne, un šī sajūta var mudināt partneri nevērīgāk izturēties pret attiecībām un netiešā veidā patiesi provocēt sānsoli un attiecību izjukšanu.

Mēģinot saprast, vai greizsirdība ir nevēlama un pārspīlēta, Andris mudina aizdomāties par to, ko šī emocija un tās izpausmes dara ar attiecībām. Izpausmes ir jāmācās pārvaldīt, lai tās nebojātu attiecības. Dažos gadījumos kādam no partneriem būs jāiemācās pieņemt noteiktas situācijas, piemēram, partnera tikšanos ar bijušo, jo ir kopīgi bērni. Bet līdzēt var arī kompromisi, piemēram, neapmeklēt ballītes, kuras apmeklē bijušais partneris. Būtiski, lai abi partneri jūtas mīlēti un respektēti.

Eksperts atgādina, ka mums nevajadzētu savas emocijas uzgrūst otram. Ja cilvēks jūtas greizsirdīgs katru reizi, kad partneris kaut kur dodas, var gadīties, ka partneris katru reizi spēj nomierināt un bez īpašas piepūles palīdz tikt galā ar emocijām. Tomēr tā ne vienmēr notiek. Ja greizsirdība sāk apgrūtināt otru, ar to ir jāstrādā un jātiek galā tam, kurš ir greizsirdīgs.

Protams, jāskatās arī greizsirdības cēloņi. "Tās būs ļoti atšķirīgas situācijas, ja, piemēram, sieva ir augusi ģimenē, kur ir bijusi nedroša situācija un tētis skraidījis apkārt. Bet ir jau arī situācijas, kur partnerim kaut kas ir bijis, kāda epizode vai vairākas," skaidro Andris. Otrajā gadījumā ir jāņem vērā, ka būs jāstrādā ilgstoši, lai atgūtu partnera uzticību.

Ir ļoti būtiski saprast, kā tad īsti rodas tā pārspīlētā greizsirdība. Izprotot cēloņus, var būt vieglāk ar to tikt galā. Var gadīties, ka greizsirdība ir arī kā brīdinājuma signāls par rutīnu attiecībās vai par to, ka kopā tiek pavadīts arvien mazāk laika, tādā veidā palīdz nosargāt attiecības.