Foto: Shutterstock
Neprātīgi laimīgs, pārmērīgi laimīga, neticami laimīgi – nereti dzirdam šādas frāzes un pat neaizdomājamies, bet vai vispār ir iespējams izmērīt šo stāvokli. Jā, laime var būt nenotverama, ja mēs nemitīgi ieciklējamies par domu, ka laba dzīve paredz raižu un problēmu neesamību. Tā vietā, lai turpinātu meklēt aizvien jaunus instrumentus, lai tiktu vaļā no kādām neveiksmēm, pamēģini investēt savā psiholoģiskajā stāvoklī.

Psihologs Marks Holders dalās dažādās pieejās, kuras izmanto pētnieki, kā mēģināt izmērīt laimi, Savukārt citi psihologi vietnē "Psychology Today" iesaka vairākus paņēmienus, kā kļūt patiesi laimīgam.

Mērījumu iespējamība


"Mani studenti mani samulsināja. Viņi teica, ka cits profesors ir paziņojis, it kā laimi nevarot izmērīt. Un tā man kļuva par nopietnu problēmu: ja tas tiešām tā ir, tad mani var uzskatīt par bezdarbnieku. Pētnieks nevar pētīt to, ko nevar izmērīt. Tomēr profesori, pētnieki un sabiedrība itin nemaz nešaubās, ka ir iespējams izmērīt depresiju, nemieru un stresu. Taču viņi atsakās atzīt, ka arī laime padodas mērījumiem. Un tomēr tas ir iespējams," pārliecināts ir psihologs no Britu Kolumbijas universitātes Marks Holders.

Lūk, viņš piedāvā iepazīt četras dažādas pieejas, kas ļauj pētniekiem novērtēt šīs jūtas, taču to izdarīt nemaz nav tik vienkārši.

Bioloģiskā

"Ja jūs atnāksiet pie manis uz laboratoriju un es jums piedāvāšu augļu saldējumu, labāk atsakieties. Jo saldētava ir pilna ar siekalu un urīna paraugiem, ko nodevuši mūsu studenti. Mēs pētām šos bioloģiskos marķierus, piemēram, hormonus un neirotransmiterus, kas ir saistīti ar laimi.

Līdz šim brīdim zinātnieki nav sasnieguši ievērojamus panākumus šī stāvokļa pazīmju noteikšanā.

Bet mēs precīzi zinām, ka laimei un depresijai ir atšķirīgi marķieri. Piemēram, zems neirotransmitera serotonīna līmenis liecina par depresiju, bet augsts līmenis neliecina par laimi. Sanāk, ka depresija un laime – nav viena un tā paša kontinuuma divas pretējas daļas, bet gan atsevišķas vērtības," skaidro psihologs.


Uzvedības

Zinātnieki ir centušies novērtēt laimi pēc uzvedības. Viņi ir pētījuši smaidu un smieklu biežumu, kā arī palīdzēšanu citiem. Kādā pētījumā par smaidiņu emociju zīmēm īsziņās atklājās, ka vislaimīgākais ASV štats ir Havaju, bet Luiziāna – vismazāk laimīgais. Vairāku simtu tvītu analīze parādīja, ka pirmdienas raksturo viszemākais laimes līmenis, bet pulksteņu pārgriešana uz vasaras laiku cilvēkus padara laimīgākus.

Pamatota uz citu cilvēku domām

Pieeja, kurā citiem tiek lūgts novērtēt, cik cilvēks ir laimīgs, izrādījās gana noderīga. Piemēram, vecākiem vai pedagogiem tiek lūgts novērtēt bērnu laimes līmeni.

Neatkarīga

Visizplatītākais veids – atskaite pašam sev. "Mēs vaicājam cilvēkiem par viņu laimes līmeni, lūdzot aizpildīt anketu ar daudz un dažādiem jautājumiem. Dažreiz lūdzam atbildēt tikai uz vienu jautājumu. Bet šajā pieejā ir zemūdens akmeņi. Piemēram, tu cilvēkam vaicā: "Ņemot vērā jūsu iepriekšējo pieredzi, novērtējiet, cik esat laimīgi". Respondentu atbildes atšķiras maznozīmīgu notikumu ietekmē. Ja cilvēks pie kopētāja atradīs pāris monētas, kuras pētnieki īpaši tur ir novietojuši, viņš uzskatīs, ka viņam veicas. Varētu šķist, ka monētas nevar mainīt vairāku gadu desmitu dzīves vērtību. Tomēr tas tā ir," skaidro Holders.

Kā kļūt patiesi laimīgam


Vēlme būt laimīgam – tas nav slikti. Tomēr pārmērīga fokusēšanās uz to, lai pastāvīgi justos labi, var patraucēt izveidot patiesi piepildītu, interesantu dzīvi.

Laimes propaganda liek mums domāt, ka kādudien mēs varēsim nonākt tādā stāvoklī, kad izstarosim tikai pozitīvas vibrācijas, kad "tumšās" emocijas mūs pametīs vai samazināsies līdz minimumam, bet mūsu gars iegūs bezgalīgu pozitīvo enerģiju. Runā, ka – lai to paveiktu, ir vienkārši nepieciešams gribasspēks un jāgrib būt laimīgam. Taču visbiežāk tas tā nedarbojas.

Kas ir laime


Lai gan laime bieži tiek pielīdzināta jautrai, komfortablai un bezrūpīgai dzīvei, pastāv arī citas pieejas, kas ir ne tikai daudz reālistiskākas, bet arī noderīgākas patiesai labsajūtai. Pētījumi ir parādījuši alternatīvas iezīmes labi nodzīvotai dzīvei, jo psiholoģiskā bagātība neatbilst standarta ideālajam scenārijam.

Zinātne apgalvo: mums ir vērts investēt tajā, lai kļūtu psiholoģiski bagāti un justos labi bez tipiskiem laimes atribūtiem, tādiem, kā liela māja, dzīvoklis, automašīna, laulātais, bērni utt.
Foto: Shutterstock

Ko nozīmē psiholoģiska bagātība


Tā ir jauna valūta: pieredzes iegūšana komplektā ar zinātkāri. Tāda formula var palīdzēt piedzīvot mazāk trauksmi un kauna, kad mūsu ikdiena nav tik ideāla un bezrūpīga kā ainiņas sociālajos tīklos. Ir bezjēdzīgi salīdzināt sevi ar tiem, kuri ir neizmērojami priecīgi, produktīvi un mērķtiecīgi. Ja tu esi cilvēks, kuram ir dramatiska, aizņemta dzīve ar daudz dažādiem puniem un zilumiem, – tu esi bagātāks, nekā spēj iedomāties.

Iedomāta vai kontrolēta laime var būt vienmuļības vai stagnācijas iezīme. Pat ja cilvēks no attāluma šķiet mierīgs un laimīgs, tā var būt ilūzija. Milzīga nozīme ir pārdzīvojumu un emociju spektram, kuras tu piedzīvo. Tieši tās sniedz jēgu mūsu dzīvei.

Kā tad kļūt pa īstam laimīgam un psiholoģiski bagātam?


Te būs trīs noteikumi:

Esi gatavs riskēt

Prasme riskēt ļauj mums radīt daudz plašāku pasaules ainu, kas savā ziņā veido arī mūsu skatījumu uz to. Kad mēs pieņemam jaunumus un daudzveidību, tad spējam izvairīties no sarūgtinājuma un izaugsmes trūkuma.

Paliec atvērts un objektīvs

Sāpes un vilšanās ir bēdīgi slavenas ar to, ka mēs sākam atkāpties. Mēs nožēlojam, ka viss ir netaisnīgi. Mēs esam stingri paši pret sevi. Tā vietā paliec atvērts dzīves mācībām.

Kad tu attīsti spēju pārvarēt grūtības, tad vienlaikus attīstās arī vērtīgas psiholoģiskās, sociālās un emocionālās prasmes, piemēram, empātija pašam pret sevi, emocionālā regulēšana un prasme efektīvi mijiedarboties ar citiem cilvēkiem.

Pārstāj pārdzīvot, ja tu to dari

Pastāvīga laime var būt trauksmains signāls tam, ko sauc par "toksiska pozitīvisma lamatām" – kad tu slēpt savas patiesās jūtas zem laimes maksas un pozitīvām emocijām.


Nepastāv tāda mūžīga laime. Skumjas, aizvainojums un dusmas – ir dabiskas dzīves reakcijas. Bet ja ir atgadījies kaut kas slikts un tu nemitīgi par to domā, tādējādi vēl vairāk saindējot savus stāvokli, – tas nav produktīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!