Nedaudz provokatīvi ieteikumi produktivitātes celšanai

Lūk, citāts no amerikāņu izcelsmes grāmatas "Kā strādāt četras stundas nedēļā" autora Timotija Ferisa: "Lai paveiktu neiespējamo, ir jāignorē populārais". Vietnē "Buffer" jomas speciālisti dalās ieteikumos produktivitātes paaugstināšanai, kas kādam varbūt var šķist pat gana provokatīvi.

Mēs pastāvīgi veicam uzdevumus ar nosaukumu "Palikt produktīvam" vai "Uzturēt motivāciju". Japāņu izcelsmes psihiatrs Šoma Morita uzskatīja šo par nepatiesu veidu, kā domāt par personīgo efektivitāti.

Lielākā daļa mūsu sasniegumu ir notikuši nepavisam tāpēc, ka mēs būtu kaut kā īpaši motivēti. Mūsdienu praktiķis Džeimss Hils sprieda aptuveni šādi: "Vai tā ir taisnība, ka mums ir jāpārvar bailes, pirms lēkt no augstuma baseinā, un kļūt daudz pārliecinātākam par sevi, pirms uzaicināt kādu uz randiņu? Ja tā būtu taisnība, mēs tā arī neko neizdarītu".

Tā vietā, lai meklētu motivāciju, pieņem visu negatīvo, bailes un šausmas, ko rada tev dotais uzdevums. Pasaki sev: "Jā, tagad es neesmu sajūsmā par darba pie tā". Bet pēc tam sāc rīkoties, necenšoties mainīt savas jūtas un emocijas.

Produktivitātes eksperti parasti iesaka koncentrēties uz vissvarīgāko uzdevumu tieši no paša rīta. Reālajā dzīvē, kad mēs redzam šo punktu darāmo darbu augšējā rindiņā, mēs vēlamies darīt jebko citu, tikai ne šo uzdevumu.

Galvenais ir ļauties šai sajūtai – nevēlēties veikt vissvarīgāko uzdevumu. Tā vietā sākumā ķeries klāt vienkāršākiem projektiem, kas tevī neraisa diskomfortu. Pateicoties šim trikam, smadzenes sāks uztvert vieglākos uzdevumus kā daudz svarīgākus, bet tas savukārt nozīmē, tev būs daudz vienkāršāk sevi piespiest ķerties klāt galvenajam darbam. Tu vairs no tā nebaidīsies.

Grāmatas "Dzīve ar pilnu jaudu" autors Tonijs Švarcs uzskata, ka vairāk strādāt – tā nav izeja, un piedāvā citu risinājumu. Tā būtība ir vienkārša: sadalīt enerģiju, bet ne laiku.

Ja tu sāksi mazāk strādāt, tev nāksies vairāk aizdomāties par to, tieši kādiem uzdevumiem tu novirzīsi savus spēkus.

Šis ir labākais veids, kā atgūt kontroli pār savu laiku. Protams, atteikt ir daudz grūtāk, nekā piekrist. Tāpēc tev ir vajadzīga efektīva stratēģija, kas palīdzēs tev aizstāvēt savas intereses.

Kāds pētījums par šo tēmu parādīja, ka te ir svarīgas sīkas detaļas. Tā autori lūdza pētījuma dalībniekiem tieša atteikuma vietā teikt: "Es kaut ko nevaru" vai "Es kaut ko nedaru", kad viņi saskārās ar noteiktu kārdinājumu eksperimenta apstākļos.

Un sanāca tā, – tie, kuri teica: "Es nevaru ēst šokolādi", 61 procentā gadījumu vienalga izvēlējās šokolādes batoniņu, ejot ārā no auditorijas. Bet tie, kuri teica : "Es neēdu šokolādi", to paņēma tikai 36 procentos gadījumu. Vienkārša formulējuma maiņa palīdzēja dalībniekiem izdarīt daudz veselīgāku izvēli.

Pastāv divi vienkārši veidi, kā viegli pateikt "nē":

Lūk, kāpēc jau sen ir laiks pārstāt dusmoties un justies sarūgtinātam. Labāk ir pieņemt noraidījumu ar atplestām rokām un strādāt pie tā, kā pašam uz to reaģēt.

Eksperiments, ko veica Džonsa Hopkinsa universitātē, to apstiprina. Tā dalībniekus iedalīja divās grupās. Viņiem uzdeva jautājumus par personības tipu, bet pēc tam pateica, ka viņu kandidatūra, iespējams, tiks izskatīta par iekļaušanu jaunā pētniecības grupā. Pēc divām nedēļām dalībnieki atgriezās, un viņiem tika piedāvāts izpildīt dažus vienādus uzdevumus. Tikai pirmajai grupai pirms tam pavēstīja, ka viņi ir izturējuši atlasi, bet otrai – ka nav.

Iespējams, tu jau esi uzminējis, kāds bija pētījuma rezultāts. Dalībnieki, kurus "atgrūda", tika galā ar uzdevumu labāk, nekā tie dalībnieki, kuri "iekrita" jaunajā grupā. Turklāt vēl iespaidīgākus panākumus parādīja tie, kurus pētnieki raksturoja kā "neatkarīgus".

Pēc pētījuma autoru domām, sociālais noraidījums var mūs iedvesmot domāt ar iztēli. Īpaši spilgti tas izpaužas starp cilvēkiem ar spēcīgi izteiktu neatkarības garu.

Sociālo tīklu bloķēšana darba vietā nav tā labākā stratēģija produktivitātei. "Fortune 500" sarakstā esošu simtiem uzņēmumu monitorings parādīja korelāciju starp sociālo tīklu izmantošanu un produktivitāti. Darbinieki, kuri bija reģistrējušies vairākos sociālos tīklos, ieguvums no reklāmu pārdošanas bija par 1,6 procentiem augstāks, nekā citiem.

Protams, korelācija un cēloņsakarība nav viens un tas pats. Tomēr pētnieki ir pārliecināti, ka cilvēki ar labām tehnoloģiju zināšanām ir ne tikai produktīvāki, bet arī spējīgāki ilgāk noturēties vienā darba vietā.

Šādu cilvēku noslēpums nepavisam nav sociālo kontu skaitā, bet gan tajā, ka viņi ir tehnoloģiski gudrāki un vairāk domā par to, kas viņus motivē būt produktīvākiem.

Produktivitātes eksperti vienā balsī iestājas pret to, lai tērētu laiku elektroniskā pasta pārbaudei. Tomēr visveiksmīgākie cilvēki pasaulē, tostarp "Apple" izpilddirektors Tims Kuks, rītu sāk tieši ar to.

Mums bieži sniedz padomu: "Pieraksti savus mērķus un piekarini tos pie sienas, lai uz tiem skatītos un tie par sevi atgādinātu ik dienu!" Teorijā neskan slikti. Mēs redzam savas vēlmes, uzņemamies par tām atbildību, bet tas savukārt nozīmē, – mums ir daudz vairāk iespēju neapstāties pusceļā un iegūt iecerēto.

Ja tic pētniecēm Heterei Kapesai un Gabrielai Etingenai, tas nepavisam nav tā. Viņas uzskata, ka pozitīvas fantāzijas par panākumu gūšanu izsmeļ enerģiju, un tas notiek ambīciju dēļ. Labā sajūta, kas rodas, formulējot mērķi, stāstot par to citiem vai pierakstot to, visticamāk, samazina mūsu izredzes to sasniegt. Tas ir tāpēc, ka mēs neapzināti piespiežam savas smadzenes domāt, ka esam jau visu sasnieguši un nav jāpieliek lielas pūles.

Pēc amerikāņu izcelsmes psihologa Roberta Epšteina teiktā, neizpildāmi uzdevumi ieved mūsu smadzenes šoka stāvoklī. Tas ir kā doties uz trenažiera zāli un censties reizi no reizes pacelt neticami smagu svara stieni.

Kad mēs noslogojam smadzenes, tās, tāpat kā muskuļi, "uzpumpējas" un aktivizējas. "Normāli" uzdevumi sāk šķist neticami viegli, un mēs sasniedzam daudz lielākus panākumus. Neizpildāmie uzdevumi – lielisks veids paplašināt smadzeņu spējas.

Izvēloties darbavietu, ar vienkāršu sludinājumu vairs nepietiek – arvien lielāku uzmanību pievēršam kopīgām vērtībām, modernai darba videi, personīgajai izaugsmei un citiem faktoriem. Lai ļautu darba devējiem un darba ņēmējiem satikties, "Delfi" piedāvā platformu #darbavietas – ērtu, pārskatāmu un uzticamu vietni, kur iepazīt uzņēmumus un aktuālās vakances tajos.