Cilvēki mēdz melot, lai justos labāk vai lai pasargātu sevi no kauna vai noraidījuma tā vietā, lai aizsargātu kāda cita jūtas, atklāts jaunajā pētījumā, ko veikuši pētnieki no Tenas universitātes Nīderlandē. Lai iegūtu datus un noskaidrotu, vai melošana izraisa psiholoģiskas sekas, piemēram, zemāku pašvērtējumu vai negatīvas sajūtas (nervozitāti, nožēlu, diskomfortu vai nelaimīgumu), veikti četri eksperimenti, vēsta "New York Post", atsaucoties uz pētījuma rezultātiem, kas publicēti izdevumā "British Journal of Social Psychology".
Vienā testā dalībniekiem tika uzdots dienu sekot līdzi saviem melošanas paradumiem. 22 procenti meloja par sevi, astoņi procenti – lai pasargātu kādu citu, 69 procenti ziņoja, ka nav melojuši ne reizi dienas laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
