pinokio marionete koka lelle
Foto: Shutterstock
Nīderlandes pētnieki veikuši jaunu eksperimentu, lai noskaidrotu, par ko cilvēki visbiežāk melo un vai melošanai kādā mērā ir negatīva ietekme uz mentālo veselību. Lūk, pie kādiem rezultātiem viņi nonākuši!

Cilvēki mēdz melot, lai justos labāk vai lai pasargātu sevi no kauna vai noraidījuma tā vietā, lai aizsargātu kāda cita jūtas, atklāts jaunajā pētījumā, ko veikuši pētnieki no Tenas universitātes Nīderlandē. Lai iegūtu datus un noskaidrotu, vai melošana izraisa psiholoģiskas sekas, piemēram, zemāku pašvērtējumu vai negatīvas sajūtas (nervozitāti, nožēlu, diskomfortu vai nelaimīgumu), veikti četri eksperimenti, vēsta "New York Post", atsaucoties uz pētījuma rezultātiem, kas publicēti izdevumā "British Journal of Social Psychology".

Vienā testā dalībniekiem tika uzdots dienu sekot līdzi saviem melošanas paradumiem. 22 procenti meloja par sevi, astoņi procenti – lai pasargātu kādu citu, 69 procenti ziņoja, ka nav melojuši ne reizi dienas laikā.

Citā eksperimentā brīvprātīgajiem tika prezentētas dažādas dilemmas, kas vērstas uz sevi vai citiem. Piemēram, darba intervijā tiek jautāts, vai ir pieredze konkrētā darba aspektā, lai gan realitātē šādas pieredzes nav (situācija, kas vērsta uz sevi). Vai – draudzene ir ļoti priecīga par savu jauno kleitu, bet tev tā nepatīk (situācija, kas vērsta uz citiem).

Gandrīz 42 procenti dalībnieku meloja uz sevi vērstā situācijā, savukārt aptuveni 46 procenti meloja, saskaroties ar dilemmu, kas orientēta uz citiem.

Lai pret ko būtu bijuši vērsti meli – sevi vai citiem – abas grupas atzina, ka, salīdzinot ar tiem, kas saka patiesību, juta lielāku negatīvu ietekmi un zemāku pašcieņu.

"Dalībnieki, kuriem tika lūgts atcerēties situāciju, kurā viņi meloja, vēstīja, ka pēc tās piedzīvojuši zemāku pašnovērtējumu, salīdzinot ar dalībniekiem, kuriem tika lūgts atcerēties situāciju, kurā viņi nemeloja," raksta pētnieki.

Eksperimenta laikā tika analizēta brīvprātīgo uzvedība un reakcija par melošanu un tās ietekmi piecu dienu periodā. Dalībnieki meloja 45 procentos gadījumu, 22 procenti paziņoja, ka darījuši to katru dienu, bet 19 procenti – ka piecu dienu laikā ne reizi nav melojuši. Pētnieki atklājuši, ka tie, kas meloja, pieredzēja pašcieņas samazināšanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!