Vai 'grūvīga' mūzika var padarīt mūsu prātu asāku?  (1)

Par "groove" jeb "grūvu" var saukt dejošanu ritmā salīdzinoši lēnā, vienmērīgā veidā. Šo ritmu var saklausīt soulmūzikā, fankmūzikā un džezā. "Grūva" mūzikas ritms liek tev gribēt kustēties. Ne visiem cilvēkiem gan šie ritmi ir saistoši, tādēļ par "grūva" baudītājiem var uzskatīt cilvēkus, kuriem, klausoties mūziku ar izteiktu "grūva" ritmu, palielinās sajūsma un dziesmas ritms rezonē tā, ka instinktīvi gribas sist līdzi kāju, ar pirkstiem sist knipjus, kustināt galvu vai ķermeni līdzi dziesmas tempā.

Dorsolaterālā prefrontālā garoza (DLPFC) atbild par impulsu apvaldīšanu un lēmumu pieņemšanu, tā nobriest aptuveni 25 gadu vecumā. Tās darbība ir saistāma ar kognitīvo elastību, plānošanu un telpisko atmiņu. Ar DLPFC darbību saistāmas problēmu risināšanas, plānošanas un abstraktās domāšanas prasmes.

Japānas zinātnieki, kuru starpā arī pētnieks Takemuns Fukuie, pētīja "grūva" ritmā izpildītu vingrinājumu ietekmi uz prefrontālās garozas aktivitāti un izpildfunkcijām. 2022. gadā pētnieki atklāja, ka šie vingrinājumi šķietami stimulē prefrontālās smadzeņu garozas aktivitāti kognitīvās spējas veicinošā veidā tikai tad, ja cilvēki, kas klausās bopu (džeza paveids), kamēr vingro, ir "grūva" izbaudītāji, kurus ritms uzlādē ar enerģiju un kurš automātiski "ieiet grūvā".

Vidēji viņu atklājumi liecina, ka tikai trīs minūtes ļoti vieglas intensitātes fiziskās aktivitātes, ko var salīdzināt ar piepūli, nesteidzīgi staigājot vai dejojot pie mierīgas mūzikas "TikTok" video, ir pietiekamas, lai stimulētu DLPFC aktivitāti.

Aizrautības sajūta kopā ar audiomotorās izklaides sajūtu, kad "grūva" ritma baudītāja ķermeņa kustības sinhronizējas ar sitienu, ir tieši saistītas ar "grūva" ritma vingrinājuma ietekmi uz smadzeņu darbības uzlabošanu. Tomēr svarīgi ir piebilst, ka tie pētījuma dalībnieki, kuri nebija no "grūva" izbaudītāju vidus, neuzrādīja augstākus rezultātus izpildfunkciju testos, un viņu DLPFC aktivitāte pēc trīs minūšu ilgas zemas intensitātes "grūva" ritma vingrinājumu nodarbības nepaaugstinājās.

Ne visus cilvēkus var uzskatīt par "grūva baudītājiem, jo tiem nerodas ārkārtīgi uzmācīgā vēlme sākt kustēties mūzikas pavadībā. Taču "grūva" ritmu cienītājiem šī mūzikas klausīšanās, pildot vieglas intensitātes fiziskas aktivitātes, var radīt pozitīvas emocijas, palielināt motivāciju, stimulēt prefrontālās garozas darbību un uzlabot izpildfunkcijas. Tomēr citi pētījumi liecina, ka mērenas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes vai augstas intensitātes intervālu treniņš var sniegt līdzīgu labumu smadzenēm neatkarīgi no tā, vai klausāties mūziku.

Šie atklājumi, kopā ar citiem autoru veiktajiem pētījumiem apstiprināja, ka "grūva" ritms palielina vingrinājumu kognitīvo ieguvumu tikai tiem cilvēkiem, kuriem patīk "grūvs". Tieši individuālā atšķirība uz "grūva" ritmu ir viens no galvenajiem kritērijiem, kas nosaka vai kļūsi "gudrāks", klausoties "grūvu", kamēr nesteidzīgi soļo, vingro vai dejo. Tātad ir pavisam iespējams, ka "grūva" ritms var uzlabot cilvēka kognitīvo veiktspēju līdzīgi kā fiziskās aktivitātes.

Ja ikdienā klausies "grūvīgu" mūziku, kamēr palēnām kusties, tad zini, ka ir iespēja, ka attīsti savas kognitīvās spējas un vari kļūt par efektīvāku, veiktspējīgāku un arī laimīgāku cilvēku. Ja šie ritmi tevi neuzrunā, tad ar intensīvākiem vingrinājumiem vari panākt līdzīgu efektu.

Avoti:

https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0306452223004086
https://www.psychologytoday.com/us/blog/the-athletes-way/202401/3-minutes-of-grooving-to-the-music-could-make-you-smarter
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/34106299/