Zūd ne tikai svars, bet arī apetīte un prieks. Pazīmes, ka par daudz trenējies

Piemēram, ja cilā smagumus un ievēro intensīvu treniņu grafiku, var gadīties, ka arī samazini kaloriju patēriņu. Bet tas var negatīvi ietekmēt veselību un arī sniegumu treniņā. Ja ķermenis pastāvīgi izmanto enerģijas rezerves, bet neuzņem vajadzīgo, var rasties uztura deficīts, kas var novest, piemēram, pie anēmijas jeb mazasinības.

Ja spied sevi darīt vairāk, nekā fiziski vari, treniņš var novest pie muskuļu sastiepumiem vai sāpēm. Var rasties arī mikroplīsumi muskuļos, kas atkal un atkal liks par sevi manīt.

Piemēram, pārāk bieža skriešana var novest pie pārslodzes traumām – plantārā fascīta (pēdas audu iekaisums) vai stresa lūzuma. Vairāk par skriešanu vari uzzināt, lasot "Vai skriešana sabojās ceļu locītavas?". Tāpat var saskarties ar locītavu sastiepumiem, kaulu lūzumiem vai mīksto audu traumām. Ja ir trauma, jāpaņem pārtraukums no fiziskajām aktivitātēm. Jāsaprot, ka arī tā ir daļa no disciplīnas, – pieņemt, ka nepieciešama atpūta, nevis turpināt līdz pilnīgam spēku izsīkumam.

Ja piedzīvo ilgstošas muskuļu sāpes vai traumas, kas nedzīst, arī tas var norādīt uz pārslodzi. Atpūtai starp treniņiem ir būtiska loma, lai pilnvērtīgi atveseļotos. Arī sniegums būs daudz sliktāks, ja nepratīsi atvilkt elpu, un, visticamāk, vairs nemanīsi progresu.

Ir normāli, ja pēc treniņa jūties noguris. Bet pārgurums rodas, kad ķermenis atkal un atkal nepagūst atpūsties pēc sportošanas. Ja pēc treniņa jūties izspiests kā citrons, tā ir zīme, ka vajag piebremzēt. Pārgurums var rasties arī tad, ja neuzņem gana daudz uzturvielu, pirms trenējies. Tad ķermenim neatliek nekas cits, kā enerģijas iegūšanai izmantot ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku rezerves.

Parasti kārtīgs treniņš ēstgribu raisa, bet, ja savus spēkus pārvērtē, tas var radīt hormonālo nelīdzsvarotību, kas savukārt ietekmē to, cik izsalcis jūties. Tamdēļ arī svars var kristies, jo vairs negribas ēst.

Arī mentālajā labsajūtā izmaiņas būs manāmas, ja par daudz trenēsies. Tā kā liela fiziskā slodze var ietekmēt stresa hormona līmeni, vari saskarties ar depresiju, apziņas aptumšošanos jeb smadzeņu miglu un garastāvokļa maiņu. Vari piedzīvot arī nemieru, nespēju koncentrēties vai entuziasma trūkumus. Arī slikts miegs var būt vainojams pārpūles dēļ.

Var sākt šķist, ka treniņš ir daudz grūtāks vai prasa lielāku piepūli nekā parasti, lai gan dari visu, kā ierasts. Iespējams, zūd motivācija, lai pasportotu, jo pārguruma dēļ vairs neizbaudi treniņu vai neredzi progresu. Pievērs uzmanību arī tam, vai pēc tam, kad esi kārtīgi pasvīdis, sirdsdarbība joprojām ir paātrināta, lai gan esi miera stāvoklī. Arī imunitāte var pasliktināties, tāpēc biežāk slimo un paliec uzņēmīgāks pret infekcijām.

Ja esi novērojis vairākas no minētajām pazīmēm, ir laiks atpūsties – tās ir galvenās "zāles", lai pēcāk atkal varētu efektīvi un ar entuziasmu izlocīt kājas. Vēl palīdzēt var masāžas – gan profesionālas, gan arī mājas apstākļos. Atkopšanās ilgums katram variēs. Ja paņemsi lielu pauzi no fiziskajām aktivitātēm, droši vien manīsi uzlabojumus divu nedēļu laikā. Tomēr tas var prasīt arī trīs mēnešus, pirms tavs ķermenis būs pilnībā atkopies. Tikmēr vari veikt vieglus vingrojumus, kas neprasa lielu piepūli, bet tik un tā izkustina kaulus. Ja šķiet, ka esi atkopies, un atsāc treniņus, bet atkal piedzīvo iepriekšējos simptomus, atgriezies pie atpūtas!

Lai izvairītos no ķermeņa pārpūles trenējoties, ieplāno regulāras atpūtas dienas. Piemēram, ja cilā smagumus, paņem vismaz vienu vai divas dienas brīvas. Bet ielāgo, ka starp treniņiem nevajadzētu būt arī pārāk ilgam periodam, citādi progresu būs grūti manīt. Kad trenējies, ik pa laikam paņem "pīppauzi", kad no 30 sekundēm līdz piecām minūtēm atpūties. Tad turpini treniņu.

Tāpat prātīgi ir ikdienā iekļaut dažādas aktivitātes – gan vieglas pastaigas, gan peldes, gan jogu. Tas palīdzēs atvieglot muskuļu sasprindzinājumu. Atceries, ka arī uzturam jābūt sabalansētām, lai uzņemtu nepieciešamās kalorijas, iekļaujot daudz ogļhidrātu, olbaltumvielu, veselīgo tauku un svaigu augļu, un dārzeņu.

Ja gūtie ievainojumi pasliktinās vai nedzīst, vai arī ja regulāri ir sāpes muskuļos, kas ilgst vairāk nekā 24 stundas, sazinies ar ārstu, atgādina "Healthline".