Skriešanas process no visām fiziskajām aktivitātēm prasa vislielāko skaitu muskuļu piepūles, un papildus tam tas ir sirds un asinsvadu sistēmas treniņš, tāpēc pats svarīgākais ir apzināties, kādas un cik lielā mērā fiziskās aktivitātes cilvēks ir piekopis iepriekš, un ko vēlas panākt, atsākot sportošanu. Iesildot ķermeni pēc ilgāka kustību stagnācijas posma, ieteicams savu dienas sportisko devu nepārsniegt 10% apmērā no kopējo kustību intensitātes.
Uzskatāmam piemēram - ja iepriekš nav skriets nemaz vai minimāli, tad pirmie treniņi ir aktīva pastaiga vai viegls skrējiens 10-20 minūtes. Ja mērķis ir noskriet konkrētu distanci, tad iesildīšanās posmā ne vienmēr ir jāiekļauj skriešana - tie var būt arī regulāri (vairākas reizes nedēļā) sporta zāles apmeklējumi, trenējot tieši muskuļu izturību un sirdij dodot slodzi nevis skriešanas, bet, piemēram, riteņbraukšanas veidā. Pēc pirmajām dienām var sākt "audzēt" skriešanas apjomu, pieliekot aptuveni 10% pie kopējā skrējiena laika. Svarīgi arī neorientēties uz vienu konkrētu aktivitāti, bet vispusīgi noslogot ķermeni, lai katra muskuļu grupa saņem tonusu un strādā ar pilnu jaudu. Vienveidība nav vēlama arī tāpēc, ka skriešanā tā var izraisīt pārslodzi, tāpēc savos treniņos jāiekļauj gan ātruma un izturības, gan spēka treniņa elementi - jātrenē ne tikai kāju muskulatūra, bet arī viss pārējais ķermenis, jo īpaši - mugura.