uzturs dārzeņi
Foto: PantherMedia/Scanpix
Sports un sabalansēts uzturs ir nedalāmas lietas, kuras tikai mijiedarbībā spēj dot mums vēlamo rezultātu. Tomēr ikdienas steiga un straujais ritms dara savu, tāpēc bieži vien nākas pievērt acis uz to, kas likts uz šķīvja. Izrādās, ka veselīga uztura pamatprincipi nav nemaz tik sarežģīts labirints, lai beigu beigās iegūtās zināšanas padarītu par uzticamu sabiedroto ceļā uz skaistu augumu un labu veselību.

Ikdienā organismam nepieciešama enerģija, lai tiktu galā ar obligātajiem pasākumiem - mācībām un darbu. Taču mūsu izvēlētais treniņš pēc darba dienas ir kā papildus pārbaudījums organismam. Tā enerģijas rezerves ir pamatīgi patukšotas, tāpēc jādomā ar galvu, lai ar fizisko slodzi nenodarītu tam vairāk ļauna, nekā iegūtais labums. Tas ir viens no svarīgākajiem ieguvumiem, ko dod pārdomāts, sabalansēts uzturs - iespēju izturēt ikdienas slodzi, kas periodiski vēl tiek papildināta ar treniņiem un sportošanu. Vien rodas jautājums, kas tad īsti ir sabalansēts uzturs un kam ēdienkartē jābūt, lai organisms mums par to teiktu lielu paldies.

Tomēr viens no galvenajiem priekšnosacījumiem veselīgam uzturam ir labs garastāvoklis un tikpat teicama pašsajūta. Sirdsapziņas mokas par apēsto šokolādes tāfelīti, saldējumu vai frī kartupeli nav vēlamas, ja vien šādas uzkodas nav ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Turklāt sabalansēts uzturs iet roku rokā ar sāta sajūtu - ne par daudz, ne par maz. Organismam pietiek ar uzņemto pārtikas daudzumu, tam nav problemātiski tikt galā ar maltītes pārstrādi, taču necīnās arī ar bada sajūtu.

Uztura speciālisti parūpējušies izstrādāt piramīdu, kas ļauj uzskatāmi iepazīties ar veselīgas maltītes veidošanas pamatprincipiem. Tā sastāv no četriem līmeņiem, un ikdienā vajadzētu uzņem vismaz vienu no katras grupas, toties atšķiras pieļaujamais daudzums.

Galvenais organisma enerģijas avots ir produkti ar augstu ogļhidrātu saturu, kuriem veselīgā uzturā vajadzētu veidot pusi no dienas laikā uzņemtās pārtikas. Komplektā ar ogļhidrātiem nāk arī olbaltumvielas, šķiedrvielas, dzelzs, kalcijs un B grupas vitamīni. Pie šīs grupas pieskaitāmi miltu izstrādājumi - maize, putraimi un citi graudu produkti, arī rīsi, kukurūza un kartupeļi. Izklausās bīstams uzturs, ja ir vēlme saglabāt vai koriģēt svaru? Visu nosaka daudzums un ēdiena pagatavošanas veids. Kartupeļiem nav ne vainas, ja tos uzturā iekļauj ar mēru un izvēlas labāk vārītus vai tvaicētus, nevis eļļā vārītus frī variantā. Makaroni ir viens no populārākajiem produktiem sportistu vidū, jo tie sniedz lielu ogļhidrātu daudzumu organismam. Vēlāk uzkrātās rezerves tiek izmantotas fiziskas slodzes laikā. Tas vien nozīmē, ka arī makaronus var lietot uzturā un tie būtu vēlami, ja vien vēlāk komplektā ir arī kārtīgs treniņš.

Piramīdas otro līmeni veido augļi, ogas un dārzeņi. Par šo produktu pozitīvo ietekmi uz organismu šaubu nav. Vien uztura speciālisti iesaka pēc iespējas biežāk tos uzņemt svaigā veidā, nevis termiski apstrādātus, turklāt ievērot daudzveidības principu. Tas organismam dos lielāku vitamīnu un minerālvielu devu.

Trešo sadaļu veido piens un piena produkti, gaļas un zivju produkti, arī olas. Piens un piena produkti ir teicams olbaltuma, kalcija un B grupas, A un D vitamīnu avots, kamēr gaļa dod olbaltumvielas, B grupas un īpaši dzelzi. Arī zivis ir bagātas ar organismam noderīgām vielām. Taču jāpatur prātā, ka labāk dot priekšroku liesiem produktiem, bet treknos atstāt veikala plauktos. Citādāk visi ieguvumi ātri vien pārvērtīsies nevajadzīgā tauku slānī.

Pašu piramīdas spici veido vismazākais līmenis, kurā iekļautas taukvielas, saldumi, kā arī alkoholiskie dzērieni. Princips vienkāršs - jo mazāk, jo labāk. Tas gan nenozīmē, ka sev jāaizliedz itin viss. Lielāks uzsvars uz pārējām trīs piramīdas grupām ikdienā pieļaus vaļības un atkāpes dažās dienās nedēļā.

Visbiežāk sastopamie klupšanas akmeņi veselīgam uzturam ir neregulāras ēdienreizes un izsalkuma remdēšana ar uzkodām, kas gadījušās pa rokai. Šādā veidā ir sarežģīti plānot saturīgi pareizas maltītes, lai organismam palīdzētu tikt galā ar ikdienas steigu. Turklāt ēdiena izvēle arī tieši atkarīga no tā, kādi kopumā ir konkrētās dienas plāns. Ja vakarā paredzēts treniņš, tad pēdējai nopietnai maltītei vajadzētu būt pusotru līdz divas stundas pirms tā sākuma. Ja šo uzdevumu nav izdevies izpildīt, tad par glābšanas riņķi var kalpot kāds auglis, piemēram, banāns, bet tas ir risinājums izņēmuma situācijām. Labākais variants ir un paliek regulāras ēdienreizs ar pārdomātu produktu izvēli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!