Primārais veids, kādā fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē organismu, ir skābekļa aprite asinsritē, kas sportošanas laikā paaugstinās. Otrkārt, sports ir iespēja cilvēkam izlādēties no ikdienā uzkrātā stresa un pozitīvā veidā atbrīvoties no negatīvajām emocijām. No ķīmiskā viedokļa raugoties, sportošanas laikā organismā izdalās stresa hormoni (lielākoties adrenalīns, ko izdala virsnieres), to daudzums gan katram cilvēkam variē, atkarībā no mentālajām un fizioloģiskajām īpatnībām, bet vispārēji stresa hormoni veicina cilvēka pašapziņas celšanos ar domu - es varu to paveikt! Tieši šī gandarījuma sajūta atšķir parastu ikdienas fizisko darbu no sportiskās slodzes. Ilgtermiņā strādājot fizisku darbu, organismā izstrādājas aizsargreakcijas pret vispārējo nogurumu, tāpēc, lai arī ārēji slodze ir bijusi vienāda, iekšēji nerodas laimes sajūta. Savukārt, sportošana ir ierobežota konkrētā laika posmā, līdz ar to netiek uzkrāts tāds noguruma daudzums, lai organisms sāktu justies slikti un tas ir spējīgs ātrāk atjaunoties, tāpēc arī cilvēks ātrāk sajūt labsajūtu. Sporta ārste iesaka arī visiem, kuriem pa dienu jāveic vienveidīgs fizisks darbs, vakarā nevis iekrist dīvānā ar čipšu paku vienā un alus bundžiņu otrā rokā, bet gan turpināt fiziskās aktivitātes, vienkārši pamainot to formu. Šādā veidā organisms spēs atjaunoties ātrāk. Līdzīgi ir ar sportiskiem pārbaudījumiem – piemēram, ja ir pieveikta gara distance skriešanā, šīs pašas – ātrās atjaunošanās – nolūkā var pabraukt ar velosipēdu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!