Kā ieaudzināt patiku pret sportu jau no mazotnes?  (11)

"Ja runājam par sportu un bērniem, tad šeit primārais ir nevis fiziskais, bet psiholoģiskais aspekts, proti, bērni vairāk sportu uztver kā rotaļu nevis nopietnu sāncensību," stāstījumu iesāk sporta ārste. "Tajā, kas attiecas uz pavisam maziem bērniem un sportošanu - iepriekšējā dienā pirms sacensībām viņi ir morāli jāsagatavo gaidāmajam notikumam - jāpastāsta, kas būs jādara skrējiena laikā, kā viss pasākums norisināsies, ka būs daudz cilvēki apkārt." Nereti gadoties, ka gados jaunākie skrējēji, sastopoties aci pret aci ar sacensību atmosfēru, tik ļoti samulst, ka viss iecerētais skrējiens izpaliek. Šādā gadījumā - ja bērns skaidri izrāda, ka nav gatavs piedalīties sacensībās, nekādā gadījumā viņam nevajag to uzspiest. S.Rozenštoka uzsver, ka ir būtiski, lai kāds no vecākiem skrējienā visu laiku ir blakus savam bērnam vai turpat netālu - tas radīs drošības sajūtu pašā bērnā un vecāki varēs kontrolēt bērna fizisko pašsajūtu, kas arī nav mazsvarīgi. "Ja bērns izrāda, ka veicamais uzdevums ir par grūtu, jāliek viņam pāriet soļos vai pat vecākiem kādu laiku viņš jāpanes uz rokām, lai bērns atgūstas. Šajā gadījumā bērna pašsajūta ir vissvarīgākais rādītājs, jo līdzko viņam kas nepatiks, saistībā ar sportu, tas var nostiprināties uz ilgu laiku," stāsta ārste. Pirmā pazīme, kas liecina, ka bērnam ir radusies pārslodze sportošanas rezultātā, ir bāls trijstūris, kas veidojas ap muti. Vēl citas pazīmes ir: pārmērīgi sarkana sejas krāsa, neadekvāts sviedru daudzums. Jāseko arī līdzi, lai bērns ir spējīgs skaidri un adekvāti parunāt - ja tā nav, šoreiz sports ir nodarījis vairāk ļauna nekā laba.

Lai arī nereti vecākiem ir vēlme bērnu jau no mazotnes radināt pie viena konkrēta sporta veida, arī ja runa ir par profesionālu sportošanu dzīves garumā, S.Rozenštoka līdz 8-9 gadu vecumam iesaka bērnu nodarbināt ar vispārējām fiziskām aktivitātēm vai arī ar tām papildināt pamata sporta veida treniņus - vingrošanu, riteņbraukšanu, skriešanu, kas gādātu, lai mazā cilvēka organisms adaptējas pie slodzes vienmērīgi, un pats galvenais - attīstās vispusīgi. "Šāda pieeja sportam bērnam noteikti palielinās patiku pret sportu. Vēl pie tam, jāņem vērā, ka nereti bērni šajā vecumā maina sporta veidus un eksperimentē - skatās, kas pašiem labāk patīk un padodas, tāpēc radināt pie kāda konkrēta sporta veida, jo sevišķi - ja bērnam pašam tas nepatīk, nav ieteicams," komentē sporta ārste. Protams, lai rādītu labu piemēru, arī pašiem vecākiem ir jāpiekopj aktīvs un sportisks dzīvesveids, jo šajā vecumā tieši vecāki lielākoties ir bērnu paraugs un ideāls, pēc kā tiekties. Kopīga sportošana noteikti arī uzlabo mikroklimatu ģimenē.

Cits stāsts sākās mirklī, kad ir sasniegts pusaudžu gadu slieksnis - ap šo laiku jau vajadzētu būt skaidrai vīzijai, kādā sporta veidā jaunietis vēlas sevi attīstīt, un nereti, lai sasniegtu vislabāko rezultātu, ieteicams pusaudzi atstāt trenera aizgādībā. Par galveno iemeslu tam kalpo fakts, ka padsmitnieku vecumā strauji mainās cilvēka uzskati par autoritātēm, un reti ir gadījumi, kad vecāki šo pozīciju saglabā. Tāpēc treniņi cilvēka, kas nav saistīts ar ģimeni, pavadībā, un kurš dotu norādes tikai attiecībā uz sportu, būtu daudz produktīvāki.

Protams, bērnu dalība tautas skrējienos vairāk ir ar simbolisku, nevis sportisku nozīmi, tomēr ja runa jau ir par mazliet pieaugušākiem bērniem - ap 6 gadiem un vairāk, sporta ārste min, ka optimālais treniņu daudzums nedēļā ir 2-4 reizes pa 1 stundai. Ir bērni, kas trenējas arī visas 7 dienas nedēļā, bet šādos gadījumos jāveic rūpīga pārbaude, pirms uzdot bērnam tādu fizisku slodzi - līdzīgi kā pieaugušajiem slodzes testa laikā tiek noteiktas ideālās pulsa zonas u.tml. rādītāji, arī bērnam var veikt šādu pašu testu. Ja slodze nav adekvāta, ķermenis uzreiz signalizē - ar pārmērīgu miegu, dažādām mikrotraumām, neveselīgu apetīti, galvassāpēm. "Nozīmīgākais tilts starp bērnu un sportu ir komunikācija," stāsta S.Rozenštoka. "Vecākiem ir jāpievērš uzmanība, ja bērns pēkšņi neizrāda vairs vēlmi sportot - tam droši vien par iemeslu ir vai nu kādi psiholoģiski apsvērumi, piemēram, nespēja iekļauties komandā (ja runa ir par komandas sporta veidiem), bet varbūt tās ir mikrotraumas, kas, laicīgi nepamanītas, var atsaukties vēl ilgi uz cilvēka veselību." Mūsdienās ir nosliece dzimt vairāk hiperaktīviem bērniem, kas cieši saistīts ar vecāku straujo un trauksmaino dzīvesveidu - šāda tipa bērniem sportošana ir viens no labākajiem veidiem, kā izlādēt savu pārlieko enerģiju.

Pavisam drīz - 26.augustā - bērniem un viņu vecākiem atkal ir lieliska iespēja kopīgi aizvadīt aktīvu un sportisku dienu, piedaloties Nike Riga Run, kur uz starta pulcēsies ne tikai pieaugušie dažādās 10 km distancēs (skriešana, nūjošana, skrituļsslidošana, rollerslēpošana), bet arī bērni 400 m Tallink bērnu skrējienā. Galvenā lieta, kas jāatceras katram mīlošam vecākam gan sacensību dienā, gan kopumā, bērnā audzinot patiku pret veselīgu un aktīvu dzīvesveidu - jāseko līdzi bērna pašsajūtai un regulāri jārunājas ar bērnu, jāuzzina, kā viņš jūtas - gan fiziski, gan psiholoģiski. Kā arī jāpievērš uzmanība, vai bērns labāk priekšroku dod vienatnei vai nemitīgai būšanai kompānijā, kas arī uzreiz parāda - bērns būs individuālo vai komandas sporta veidu piekritējs. Un vēl - pētījumi ir pierādījuši, ka bērni, kas regulāri nodarbojas ar sportu, ilgtermiņā gūst labākus rezultātus arī mācībās, jo spēj sevi disciplinēt.