Pieci kaitīgi pieņēmumi par treniņiem  (50)

Portāls “Delfi” iepazīstina ar pieciem izplatītākajiem apgalvojumiem, kas ir ne tikai nepareizi, bet var samazināt jūsu treniņu lietderību un pat kaitēt veselībai.

Aplamie pieņēmumi:

Šis moto jūsu ķermenim nebūt nepalīdz, tas var pat sagādāt visdažādākās traumas. Sāpes parādās tieši tāpēc, lai norādītu, ka kaut kas nav kārtībā. Turpinot kaut ko darīt par spīti sāpēm, var tikai savainot ķermeni.

Tā vietā par moto daudz veselīgāk ir izvēlēties teicienu “bez treniņa nav rezultātu”, kas vismaz atbilst patiesībai. Jums patiešām ir cītīgi jātrenējas, lai mainītu savu ķermeni, piemēram, nomestu svaru vai iegūtu vingrākus muskuļus.

Protams, treniņš rada piepūli, taču ir liela atšķirība starp diskomfortu, ko rada piepūle, un reālām sāpēm. Treniņa mērķis ir izjust diskomfortu kādu laiku, lai vēlāk pie tā adaptētos un to vairs nejustu. Kamēr vien izjūtat diskomfortu, jūsu ķermenis piedzīvo progresu, un vingrinājumi ir jāturpina, bet sāpes savukārt nozīmē, ka pienācis laiks ņemt pauzi un atpūsties.

Ne sāpīgi muskuļi pēc veiksmīga treniņa, ne nožēlas sajūta par neveiksmīgu treniņu nav pārāk iedvesmojoši iemesli censties svaru zālē sasniegt labus rezultātus. Šī iemesla dēļ eksperti iesaka šo padomu vērā neņemt. Regulāri atkārtojot sev šo "pamudinājumu", ar laiku vispār var zaudēt jebkādu motivāciju trenēties.

Tā vietā, lai motivētu censties, minētais apgalvojums rada bailes, ka neatkarīgi no tā, vai trenēsies cītīgi vai pārāk maz, rezultātā iegūsiet nepatīkamas sajūtas. Tā vietā vērts piedomāt pie pozitīvajām lietām. Piemēram, atcerieties, ka ikreiz treniņa laikā jūsu prāts izjūt pašapmierinātību un lepnumu par to, ka ķermenis spēj pārvarēt grūtības.

Pareizi gan būtu - “lai iegūtu ātrākus rezultātus, jāvingro gudrāk”. Aktīvāka vingrošana un lielāku svaru izvēle nebūt nenozīmē, ka arī pārmaiņas būs ātrākas. Treniņu slodze ir ķermeņa izjusts stress, un tikai tas, kā un cik daudz ķermenis tiek pakļauts šim fiziskajam stresa veidam, noteiks arī gala rezultātu.

Jāņem vērā, ka tieši atpūtas jeb pēc-treniņa atkopšanās periodā ķermenis kļūst spēcīgāks. Līdz ar to pēc smagiem vingrinājumiem tam jāļauj ieturēt adekvātu pauzi, kurā atgūties. Tāpat smagāki un aktīvāki vingrinājumi var novest pie pārtrenēšanās, kas savukārt var radīt ievainojumus vai regulāru un spēcīgu nogurumu.

Lai to novērstu, vislabāk ir izstrādāt stingru grafiku, kurā sabalansēt gan smagāku, gan vieglāku treniņu dienas. Tādējādi ķermenim būs laiks gan pietiekami atpūsties, gan turpināt attīstīties. Šādu taktiku izmanto gandrīz visi profesionālie sportisti.

Lai gan šāds padoms varētu būt visai uzmundrinošs jūras kājnieku vidū, tas noteikti nav domāts visiem. Kā jau minēts iepriekš, sāpēs liecina, ka kaut kas ķermenī nav kārtībā, un neatkarīgi no tā, ko tajā brīdī darāt, tas ir jāpārtrauc.

Pat ja jūs vingrojumu laikā sajūtat nelielas sāpes un domājat, ka spēsiet tās pārvarēt, labāk sportošanu pārtraukt, lai nekaitētu savam ķermenim, ievainojot to. Ļaunākajā gadījumā treniņa turpināšana sāpju gadījumā var beigties ar traumu, kas neļaus jums vingrināties vēl mēnešiem.

Arī šajā gadījumā ir svarīgi saprast atšķirību starp sāpēm un diskomfortu. Ja sajūtat diskomfortu, tad patiešām ir vērts pacīnīties vēl, lai tādējādi sevi norūdītu, taču, izjūtot sāpes, vingrinājumi ir jāpārtrauc un tie jāatsāk pēc atpūtas, piemēram, nākamajā dienā.

Šis pieņēmums acīmredzami apgalvo, ka patreizējo ķermeni jūs neesat pelnījis, kas ir pietiekami, lai pazeminātu ikviena pašapziņu. Kamēr vien jūs esat zālē, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, atcerieties, ka jūsu ķermenis ir brīnišķīgs. Tas jau ir lielisks pat tad, ja vēlaties, lai tas būtu kādus kilogramus vieglāks.

Ir svarīgi būt apmierinātam ar savu ķermeni šeit un tagad par visu, ko tas jums sniedz. Daļa no šīs sava ķermeņa cienīšanas izpaužas vēlmē to padarīt veselīgāku. Ejot uz treniņu vai skrienot rīta krosiņu, tā galvenais mērķis ir būt pateicīgam par visu, ko jūsu ķermenis jau spēj, un vēlēties to vēl uzlabot!