pedas supultikls atputa
Foto: PantherMedia/Scanpix
Mēs vairs neprotam atpūsties! Tā šausminās psihologi, norādot, ka hronisks nogurums jau sasniedz stihiskas epidēmijas mērogus. Atliek tikai noplātīt rokas. Bet varbūt slīcēju glābšana arī šoreiz ir pašu slīcēju rokās?

Pēdējos desmit gados darbaholiķi kļuvuši par ierastu parādību un 60 stundu darba nedēļa - par modes lietu, vēsta izdevums "Psychology Today".  Draugus, tuviniekus un bērnus satiekam sociālajos portālos un bilžu galerijās vai labākajā gadījumā - sarunās pa tālruni vai e-pastu, guļam ne vairāk kā piecas sešas stundas, bet par brīvdienām atceramies reizi mēnesī vai pat retāk. Turklāt nemaz nenojaušam, ka par šādu attieksmi pret savu organismu nāksies sāpīgi samaksāt.

Atpūta vai jauns stress?

Saskaņā ar Darba likumu pienākas 28 brīvas dienas gadā, bet pareizi izmantot ilgi gaidīto atvaļinājumu nemaz nav tik vienkārši. Reizēm prieka un spēku atgūšanas vietā atvaļinājums vai svētku brīvdienas atnes vien jaunus pārdzīvojumus un stresu.

Kāpēc tā notiek? Daži psihologi meklē iemeslus senču mantojumā: strādāt bez atelpas valsts un tautas labā, iet uz sestdienas talkām, kauns sliņķiem un liekēžiem, bet uz jūru var aizbraukt tikai izredzētie... Ko lai saka? Strādāt iemācīja, bet atpūsties...

Mūsdienās, par spīti visām krīzēm un citām stihijām, vairs nav jāstrādā no ausmas līdz rietam, lai pabarotu sevi un ģimeni, bet sadzīves tehnika un citi civilizācijas labumi ļauj ietaupīt mājas darbu veikšanai nepieciešamo laiku. Varētu padomāt - atpūties un baudi dzīvi! Tomēr tā nenotiek - pilnvērtīga atpūta daudziem joprojām paliek neaizsniedzams sapnis.

Negaidīti traucēkļi

Ja atpūtu pastāvīgi atliekam uz "kaut kad vēlāk", kādā nepavisam ne skaistā dienā pēkšņi var sākties galvassāpes, straujas asinsspiediena svārstības, aizkaitināmība, apātija, miegainums un vispārējs nespēks.

Risinājums ir tikai viens: nedrīkst sevi novest līdz spēku izsīkumam, brīvdienas un atvaļinājums jāizmanto savlaicīgi un tā, kā tie domāti. Brīvajās dienās tomēr var uzglūnēt psiholoģiskas lamatas, kas neļauj atslābināties. Pacentieties tajās neiekrist!

* Vainas un trauksmes izjūta īpaši raksturīga sievietēm. Laiskoties taču nav piedienīgi pat no darba brīvajā laikā, apkārt ir tik daudz mājas pienākumu. Aizgājušas atvaļinājumā, sievietes nekavējoties sāk berzt dzīvokli, pārlīmēt tapetes, mazgāt aizkarus vai vismaz pulēt virtuves flīzītes, bet pēc tam noguruma dēļ krīt vai no kājām. Protams, neviens nemudina pilnībā aizmirst par mājas soli, taču nav vērts to likt augstāk par visu.

* Bailes uzticēt savas pilnvaras citam. Te grēko gan sievietes, gan vīrieši. Vieni baidās uzticēt grīdu un trauku mazgāšanu citiem mājiniekiem, bet citi - vispār iet atvaļinājumā, aizbildinoties, ka bez viņiem viss saies grīstē. Tomēr padomājiet: kas gan jūs par profesionāli, ja neprotat pareizi organizēt darba procesu un uzņēmuma darbību savas prombūtnes laikā?

* Tiekšanās visu laiku būt pieejamam atvaļinājuma laikā. Padotie var nedēļu vai divas iztikt pat bez ļoti liela priekšnieka. Galvenais - neplānot svarīgas pārrunas tieši no kūrorta, kaut gan tehnoloģijas atļauj šādu iespēju. Atpūtai jāatbrīvo jūsu galva no visa uzkrātā smaguma, bet sakari to neļaus izdarīt.

* Ļoti īsa vai pārāk reta atpūta, kuras laikā organisms vienkārši nepaspēj atslābināties un atjaunoties. Ideālais variants - divi atvaļinājumi gadā, ne īsāki par 10 dienām katrs. Un, protams, brīvdienas jāizmanto to tiešajam mērķim, nevis virsstundu darbam.

* Pārlieku aktīva "artefaktu" kolekcionēšana. Uzņemt 700 slavenāko vietu fotogrāfijas, izpirkt visus suvenīru veikaliņus, doties iepirkšanās tūrē pa visiem apkārtnes veikaliem nebūs pareizā izvēle. Atcerieties, ka atpūta paredzēta, lai atpūstos, nevis izveidotu trīs jaunus bilžu albumus un iegādātu desmit kilogramus jauna apģērba.

* Atpūta ir pretrunā vēlmēm vai noskaņojumam. Reizēm mēs dodamies atvaļinājumā kompānijas pēc un nokļūstam tādās vietās, kur pašiem ne prātā neienāktu doties, bet ja nu tāda izdevība gadījusies... Vēl bēdīgāk, ja izvēlētais atpūtas veids neatbilst emocionālajam stāvoklim. Sapņoji par jūru, sauli un smiltīm, bet galu galā padevies pierunāšanai un aizbrauci uz Karēliju plostot pa kalnu upēm. Katram cilvēkam ir savs personīgais "komforta režīms", kurā organisms atpūšas vislabāk. Nevajag brīnīties par aizkaitinājumu un stresu, ja jauka iedeguma vietā saņēmāt aukstumu un odus.

* Nesātīga ēšana un alkohola lietošana. Diezgan daudziem atpūta neizbēgami saistās ar milzīgu ēdiena daudzumu un neierobežotiem stipro dzērienu plūdiem. Iespējams, reizēm nezinām citu veidu, kā tikt galā ar uzkrāto spriedzi, vai varbūt tas ir iesīkstējis stereotips. Jebkurā gadījumā šāda atpūta draud ar liekiem kilogramiem, aknu un gremošanas problēmām, galvassāpēm un nogurumu.

Ideālās atpūtas meklējumos

Atpūtai ir jānoskaņojas. Strauja pāreja no saspringta darba grafika uz pilnīgu atslābināšanos var negatīvi ietekmēt imūnsistēmu un izraisīt hronisku slimību saasināšanos. Turklāt, ja pārceļamies uz citu laika zonu, organisms saņem papildu stresu bioritmu maiņas dēļ.

Lai izvairītos no nepatīkamām izjūtām, neatlieciet svarīgus darbus uz pēdējo nedēļu. Jācenšas visas problēmas darbā atrisināt jau iepriekš, tāpat sagatavot apģērbus un pārdomāt izklaižu programmu. Jā, plānošana prasīs laiku, toties iztiksiet bez tādiem apšaubāmiem priekiem kā kravāšanās pēdējā brīdī un skrējiens uz veikalu pēc slēpošanas tērpa pāris stundu pirms izlidošanas.

Protams, atvaļinājumā mainās dienas ritms, bet, pārejot uz to pakāpeniski, organismam būs vieglāk pielāgoties relaksētajam dzīves modelim. Saprātīgi izvēlieties kompromisus, ja pārējo atvaļinājuma dalībnieku plāni galīgi nesakrīt ar jūsējiem. Ja mīļotais vīrietis izvēlas ekstrēmākās trases, bet tevi slēpošana nevilina, vari doties garās pastaigās un pēc tam izmantot kūrorta SPA labumus. Organisms būs pateicīgs un atmaksās ar labu pašsajūtu, tu izskatīsies par desmit gadiem jaunāka, bet vīrs - atpūties un enerģijas pārpilns.

Ziemas brīvdienas

Ziemas atvaļinājumu labāk pavadīt valstīs, kur klimats īpaši neatšķiras no pierastā (tātad mums tie varētu būt visi slēpošanas kūrorti un Centrāleiropa). Tie, kas riskē doties uz siltajām zemēm, riskē ciest no:

* krasas laika joslu maiņas: kad pie mums ir ziema, šķērsojot 5-10 laika joslas un nonākot zemeslodes otrā pusē, kur tobrīd ir vasara;

* spēcīga ultravioletā starojuma - organisms ir noskaņojies ziemas režīmam un vienkārši nav tam gatavs;

* temperatūras un mitruma režīma maiņas, jo aklimatizācija prasa nopietnu visu organisma sistēmu pielāgošanos, un pēc tāda atvaļinājuma var ātri saslimt ar saaukstēšanās slimībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!