Fitnesa cienītāju sešas izplatītākās kļūdas  (7)

Tu nenodarbojies ar fitnesu pietiekami aktīvi un bieži, jo tev ir bail, ka pārāk aktīva darbošanās var novest pie vilka apetītes. Tas, savukārt, pie pārēšanās.

Faktiski visi otrādi. Vingrošana ir labākais veids apetītes kontrolei. Regulāri sporta zāles apmeklējumi palīdzēs ievērot diētu bez pārāk lielām pūlēm. Ja tevi pastāvīgi nomoka izsalkuma sajūta, tad pie vainas nav sporta zāle, bet gan tavs uztura plāns. Kad organisms nesaņem pietiekami daudz kaloriju, tas signalizē, līdz saņem prasīto.

Tu nodarbojies ar fitnesu no rīta tukšā dūšā, tādējādi cerot sadedzināt vairāk kaloriju.

Pētījumi liecina, ka visefektīvāk ir nodarboties ar fiziskām aktivitātēm dienā. Šajā laikā organisms ir jau iesilis, ķermenis beidzot pilnīgi pamodies, un jūs varat iesaistīties nodarbībās aktīvāk un ar mazāku piepūli. Turklāt būs vairāk jaudas darboties, jo esi pa šo laiku jau paspējusi uzēst. Galvenais noslēpums - režīms.

Tu pavadi sporta zālē vairāk nekā divas stundas, lai iegūtu no treniņa maksimumu.

Bet jēga nav tajā, cik daudz laika tu pavadi treniņā, bet gan - cik intensīvi tu to dari. Tāpēc ar tīru sirdsapziņu vari atstāt sporta zāli, ja jūti - treniņš ir bijis godam. Vienu un to pašu kaloriju skaitu var iztērēt stundā un divās stundās. Stundu ilga liekšanās būs mazāk produktīva nekā 20 minūtes uz stacionārā velotrenažiera. Starp citu, intensīvam treniņam ir vēl kāda priekšrocība - ķermenis turpina sadedzināt kalorijas vēl vairākas stundas pēc treniņa.

Jūs vienmēr izpildāt vienus un tos pašus uzdevumus un vingrinājumus.

Diemžēl cilvēks ātri pierod pie vienmuļības. Kā prātam ir smagāk jāpiestrādā, lai apgūtu kaut ko jaunu, tā arī ķermenim ir jāstrādā grūtāk, kad programmā parādās jauni elementi.

Ja pastāvīgi atkārto to pašu kustību kopu, viss progress apstāsies. Kā likums, noteikta vingrojumu programma darbojas aptuveni divas nedēļas, pēc tam to ir vērts modificēt, pamainīt, dažādot. Izmaiņām nav jābūt globālām - pietiks, ja, piemēram, hanteles tiks nomainītas pret stieni.

Tu izvairies no spēka nodarbībām, jo baidies "uzkačāt muskuļus".

Svaru cilāšana var padarīt par Švarcenegera līdzinieku, bet tikai tad, ja nodarbību mērķis ir tiešām īpaši vērsts uz "masas audzēšanu".

Ja jūs trenējaties, lai būtu labā formā - tāds arī būs rezultāts. Muskuļu izmēru nosaka trīs faktori - ģenētika, dzimums (vīriešiem ir lielākas iespējas audzēt muskuļu masu) un treniņu veids. Ja lietojat vieglos svarus (piemēram, pusotra līdz četriem kg) un taisāt vairākus piegājienus (piemēram, divreiz pa 12-15 reizēm), pēc tam iegūsie t"gludus" muskuļus. Lai audzētu muskuļus, jādara otrādi - vingrinājumi jāveic lēnām, sajūtot saspringtus muskuļus.

Vai jūs domājat, ka mācības bija veltīgas, ja pēc treniņa organisms nav cietis?

Zināms diskomforts un nelielas sāpes treniņu sākumposmā ir normāla parādība. Muskuļiem ir jāpielāgojas jaunajai darbībai. Tomēr hroniskas sāpes nebūt nenozīmē, ka treniņš pagājis lieliski. Tas nozīmē, ka organismam nav laika, lai atgūtos.

Ir vērts pārliecinātos, ka nejauc sāpes locītavās un muskuļu sāpes. Locītavu sāpes liecina, ka labāk atlikt vingrojumus un konsultēties ar ārstu.