Lietuviešu iesnas un pirmās medaļas
Kad abas mammas sāk uzskaitīt savus sportiskos "ikdienas panākumus" - kļūst skaidrs, te lieta nopietna. Skriešana un velosports ir viņu ikdiena, kaut viena ir grāmatvede, otra - kultūras sfēras darbiniece. Kļūšana par māmiņām šo sieviešu aktīvo dzīvesveidu nav traucējusi, tieši otrādi - sportošana ieņēmusi jaunu formu un veidolu. Tagad aktivitātēs tiek iesaistīti arī bērni.
Kārlīša mamma Sofija ik pa laikam noslauka mazajam sportistam iesnas. Puisis tikko pirmo reizi bijis līdzi braucienā ārpus Latvijas un mājās pārvedis "lietuviešu iesnas". Līdz maratona dienai no tām būs jātiek vaļā. Maratons tiek gaidīts ar lielu prieku, jo mammas zina - šādas ratiņstūmējas viņas nebūs vienas. Portāla Calis.lv komandā "Supercālis" vien būs 32 šādas mammas ar bērniem vecumā līdz diviem gadiem.
"Tas ir daudz foršāk nekā skriet vienai. Mammas sadraudzējas pirms skrējiena vai pat skrējiena laikā un tas ir kolosāli - izrauties no mājām un darīt kaut ko foršu kopā ar bērniem! Mēs sāksim skriet vienas no pēdējām - beigās, lai netraucētu citiem un lai būtu mazāka drūzma ap bērniem. Pērn ar vienu citu Calis.lv komandas mammu skrējām uz laiku - gribējās zināt, cik ātri var noskriet 5 km ar ratiem. Tās bija 30 minūtes! Tagad to zinu, tāpēc šogad skriešu nevis uz ātrumu, bet lēnāk un ar baudu!" stāsta Sofija. Kārlītis pērn visu skrējienu saldi nogulējis un atvēris acis vien īsi pirms finiša. Par to viņš godam nopelnīja dalībnieka medaļu. "Šogad sāksim tās krāt," smejas mamma.
Viens gads neziņā par rezultātu
Kamēr Pēterīša mamma runājas ar portālu "Delfi", mazulis tiek nodots drošās rokās. Krusttēvs un krustmāte dodas izvizināt mazo sportistu, kam uz galvas ir zaļa cepurīte ar divām lepnām ausīm. "Krustmāte arī šogad skries - viņa grib noskriet 21 km pusmaratonu," lietišķi piebilst māmiņa Zane.
Zane ir spilgts piemērs tam, ka agrīna bērnu iesaistīšana sportiskās aktivitātēs nes vēlāk augļus mūža garumā. "Bērnībā regulāri braucām no Ventspils uz Rīgu piedalīties Tautas maratonā Biķernieku trasē. Varēja skriet vienu vai vairākus 5km apļus. Es skrēju vairākus, bet tad bija jāmet miers, jo man bija bail, vai tik pārējie jau nav aizbraukuši uz Venstpili bez manis. Starp citu, skrējiena rezultātus varēja uzzināt tikai pēc gada, kad ieradies uz nākamo skrējienu. Tad varēja šķirstīt un meklēt savu vārdu tādās grāmatās," atceras Zane.
Šogad Zane piedalīsies "Nordea" Rīgas maratonā jau sesto reizi. Viņas vecākajam dēlam - trīsgadniekam Mārtiņam šis būs jau ceturtais maratons. "Viņš nolēmis sākt skriet maratonu pats savām kājiņām, bet rati būs līdzi, jo pilni 5 km jau viņam būs par daudz," spriež mamma Zane, kura jau astoņas nedēļas pēc otrā dēla Pētera dzemdībām jau ir gatava doties trasē. "Ārsts atļāva uzsākt sportot jau sešas nedēļas pēc dēla piedzimšanas. Tā es te nesen uzvilku botas un treniņtērpu un sāku tādā ātrā solī stumt ratus. Tad jau nedaudz paskriet. Mēs dzīvojam Pļavniekos, tur jau visi staigā treniņtērpos, tāpēc neviens uz tādu rikšojošu mammu šķībi neskatās," smej Zane.
Mammas piekrīt, ka sabiedrības attieksme pret skrienošajām mammām ar katru gadu uzlabojas. "Pirmajos gados par tādu mammu teica - vauu, tā gan ir drosmīga! Tagad jau visi to ir pieņēmuši un arvien vairāk mammu uzdrošinās piedalīties!" secina Zane. Vēl foršāk esot, ja skrējējas ir padomājušas, kā izcelties pūlī. "Kad spēlē orķestris, tu skrien un sāk svilpt vai aplaudēt - vienmēr jau liekas, ka tu esi tas īpašais, kam šī uzmanība!" smejas māmiņa, kuras stumtos ratus pērn rotājis uzraksts, kurā apspēlēts ģimenes uzvārds - "Dzeņi vairs nelido, bet skrien". Skrējienā piedalīsies arī Zanes māsa ar pusotra gada veco bērniņu, kas būs atbraukuši no Anglijas. Tādu notikumu jau viņi "nevarēja palaist garām".
Mammas - tas ir spēks!
Ar virtuvi, baznīcu un bērniem sen vairs nepietiek. Tie laiki, kad bērniem teica - "tu esi par mazu, stāvi maliņā"- ir sen pagājuši, pārliecināta Sofija. Tagad mammas visu grib darīt kopā ar bērniem. "Mans mērķis ir iemācīt bērnam, ka sports - tas ir labi!" pārliecināta Kārlīša mamma. Mamma mazajam puisēnam veido īpašu grāmatiņu, kurā atzīmēti visi puikas sasniegumi pa vecuma posmiem. Tur jau lepni gozējas ieraksts par pirmo maratonu, cerams, ka drīz varēs pievienot jau otru.
"Esmu runājusi ar jau pieaugušiem vīriešiem, kas teica - cik labi, ka vecāki ir darījuši ar tevi kaut ko foršu jau no mazām dienām! Turklāt skriesim kopā ar daudzām tādām uzņēmīgām, aktīvām mammām un tie būs kā skaisti svētki," runājot par gaidāmo notikumu Sofija atplaukst smaidā.
Nedēļu pirms lielā skrējiena - Māmiņdienā - Kārlītim paliks apaļi divi gadi. "Dosimies uz zoo vai skatīties kā zied magnolijas Botāniskajā dārzā," saka mamma Sofija un noslauka puikam "lietuviešu iesnas". Otra mamma Zane ar bērniem braukšot pie radiem - "Māmiņdienā izcepsim šokolādes kūku un pirms maratona kārtīgi saēdīsimies!"