Iespēja iepazīt tuvāk treniņu sistēmu, kas aizrāvusi lērumu cilvēku daudzās Eiropas valstīs - kāpēc ne? Tā pirms neilga laika lēma portāls "Delfi" un iesaistījās trīs mēnešus ilgā treniņu sistēmas "bodyART" iepazīšanā. Kā pagāja pirmā treniņu nedēļa – lasāms šeit. Viegli nebija, taču visi, tā teikt, ir dzīvi, un eksperiments vārdā "bodyART" var turpināties!
Šauju ar lielgabaliem
Fizisks treniņš un prāta relaksācija vienlaicīgi - tas ir tas kārdinošais "bodyART" piedāvājums, pēc kā sporta klubos ierodas visai raiba publika. Pāris nodarbību laikā arī es ar savu vingrošanas paklājiņu no aizmugurējām rindām pamazām virzos tuvāk uz priekšu, lai saprastu, ko šī treniņu sistēma var dot tādam sēdoša un gana stresaina darba darītājam, kā es, kam bija pēdējais laiks sākt kaut ko darīt savas fiziskās veselības labā.
Izrādās, ka pirmajā nedēļā, pašai nezinot, esmu "šāvusi ar lielgabaliem". Sporta klubā pieejami divi "bodyART" veidi - Strenght un Energetic. Pirmais ir vairāk orientēts uz spēka vingrinājumiem un lokanību, otrs - vairāk stiepšanos, plūstošām kustībām un relaksāciju. Pirmajā nodarbību nedēļā esmu braši startējusi ar Strenght nodarbībām, tāpēc arī drīz vien atklāju, ka pietrūkst spēka un no piepūles trīc rokas. Taču es atceros treneres Ineses minēto, ka šīs divas nodarbības vajag regulāri savā starpā miksēt, tāpēc otrajā nedēļā pievēršos Energetic.
Mani pārsteidz cik "bodyART" ir daudzveidīgs. Nodarbības nedublē viena otru un katrā parādās kaut kas pilnīgi jauns. Energetic man patīk. Tas atšķiras no iepriekš piedzīvotā. Zālē sanākušas dažāda vecuma sievietes un šoreiz arī divi vīrieši. Jūtu, ka tas uzreiz kaut kā maina atmosfēru zālē. Dāmas iztaisno muguras, visi pēta savu atspulgu spogulī. Treneris Zigmunds Āboliņš (jeb vienkārši Zigis) izkustina baso kāju pirkstus un saka: "Sāksim!"
Nodarbība tāpat kā iepriekš iedalīta vairākos posmos. Kā jau iesācējam, liela mana enerģijas daļa aiziet, lai saprastu, kas vispār notiek, lai izsekotu kustībām, mēģinātu darīt lietas pareizi. Tomēr drīz ir skaidrs, ka te tiešām darbojas princips - katrs darbojas savu spēju līmenī un savā tempā. Tas iepriecina. Tas nozīmē, ka nav stresa, ja atpaliec no pārējiem vai esi pagriezies pa labi, kad citi pagriezušies pa kreisi. Daži te sasniedz tādu atbrīvotības pakāpi, ka darbojas gandrīz autonomi un nepievērš teju nekādu uzmanību tempam, kādā darbojas pārējie.
Pūš stiprs vējš un pie vēdera pielīp kompaktdisks
Izpildām plūstošas kustības, daudz stiepjamies, izliecamies un es dzirdu kā krakšķ mani kauli. Nav ne jausmas, vai tas ir normāli? Vai tā jābūt? Katrā ziņā jūtos labi - mēs stiepjamies un lokamies pamatīgi. Brīžiem liekas, ja tas tā turpināsies, vai man nebūs jāgādā par centimetriem pieciem garākas bikses.
Zālē dzirdu kā vingrotāji elpo kā nelielas tvaika lokomotīves. "bodyART" nodarbībās elpošana ir ārkārtīgi svarīga. Ir caur degunu jāieelpo un caur muti jāizelpo. "Tā ir tā dēvētā centrālā elpošana, elpot drīkst un pat vajag skaļi, jo izelpojot jāveidojas skaņai "hāāāā". Te drīkst elst un pūst, un es uzreiz dzirdu, kad zālē elpo pareizi un kad nē," skaidro Zigis. Mans "hāāāā" iesākumā nekāds dižais nesanāk. "Izpūšam tā, it kā gribētu, lai paklājiņš noraso!" Zigis dod skaidrus norādījumus.
Stiepšanās un liekšanās relaksējošas mūzikas pavadībā brīžiem kļūst ārkārtīgi baudāma. Kad mani kauli ir beiguši krakšķēt, mēs izpildām vārdos grūti aprakstāmu "pilno liekšanos ar pagriezienu". Man rodas asociācija ar filmām, kurās palēninātā tempā rāda kādu īpaši svarīgu epizodi. Tad, lūk, mēs lēnām izpildām tik elegantu pilna loka griešanos, liekšanos un stāvēšanu uz vienas kājas vienlaicīgi, ka pirmo reizi man domās izdodas aizpeldēt kaut kur tālu, tālu prom.... Es izpildu visu, kas jāizpilda, bet vienlaicīgi domās sajūtu tādu atbrīvotību un prieku. Iespaidīgi.
"Mēs strādājam ar meridiāniem. Cilvēkā ir meridiāni-ceļi un katram ir sava nozīme. Tie sākas pirkstu galos, iet cauri ķermenim un pa kāju pirkstiem iet ārā. Tas nāk no ķīniešu filozofijas. Piemēram, cilvēki bieži sūdzas, ka kaut kur sāp - esam sarāvušies un saspieduši enerģijas kanālu. Mums vajag dabūt tos blokus vaļā, lai enerģija plūst brīvi. Bieži pietiek ar iztaisnošanos, izstiepšanos. Tāpēc ir šīs lielās kustības ar pagriešanos - strādājam uz visiem meridiāniem kopā. Tas meridiāns ne tikai jāstiepj, bet arī jāsagriež kā tāds dvielis, kad gribi izspiest ūdeni. Tad atbrīvojas enerģijas plūsma!" skaidro treneris Zigis.
Tomēr brīžiem arī Energetic nodarbība neļauj atslābt. Līdzsvara noturēšana, piemēram, stāvot uz vienas kājas un izpildot vēl virkni citu darbību, man ir pārbaudījums. Brīžiem nolaižu otras kājas īkšķi pie zemes, lai nedaudz pieturētos. "Stiprs vējš pūš zālē?" apvaicājas Zigis. Arī stiepšanās komplektā ar konkrētiem vingrinājumiem guļus uz vēdera prasa kārtīgu spēku. "Izstiepjamies un paceļam nabu augšu. Ceļam, ceļam! Iedomājieties, ka jums pie nabas pielipis kompaktdisks - paceļam nabu uz augšu vismaz par kompaktdiska tiesu!" Zigis ir konkrēts. Norādījums ir skaidrs, un man izdodas stiepjoties "pacelt nabu ar visu kompaktdisku".
Komandējumu var atlikt - "bodyART" gan nē
"bodyART" burvība ir arī faktā, ka vienā nodarbībā var satikties iesācējs un jau prasmīgs lietpratējs, sievietes un vīrieši, jaunieši un cilvēki gados, turklāt katrs var darboties savā spēju līmenī. Vienā no nodarbībām pamanu aktīvi rosāmies arī grūtnieci. Tomēr vēlos aprunāties ar vienu no diviem vīriešiem, ko šajā nedēļā redzu jau ne pirmo reizi.
Ainis ir interjera dizaineris - kungs gados. Viņš ir ļoti steidzīgs un jau nozudis vīriešu ģērbtuvēs. Tomēr ar nelielu papildspēku iesaisti, izdodas viņu no turienes dabūt laukā. "Vienmēr esmu grozījies mākslinieciskā vidē un tur valda uzskats, ka sports jau nu ir pēdējais, ar ko dzīvē vajadzētu nodarboties. Tā arī visu dzīvi neko nebiju darījis. Bet tad iepazinos ar meiteni, kas dejoja tango. Arī sāku dejot, bet sapratu, ka bez līdzsvara, lokanības un ar tādu lieko svaru man nekas nesanāks. Man ieteica pamēģināt "bodyART", kur to visu varot dabūt. Iesākumā tas bija kosmoss, jutos tizls. Tizls jaunu meiteņu vidū. Taču tad ar diētu un "bodyART" sāku mest nost pa diviem kilogramiem nedēļā, ar katru reizi man sanāca arvien labāk un tagad jau varu izpildīt visu, kas te tiek darīts," stāsta Ainis.
Tagad vīrietim pat izveidojusies zināma atkarība. "Nāku šurp trīs reizes nedēļā. Taču man ir ļoti bieži jāceļo. Pirmdien biju Maskavā un saprotu - pietrūkst, vajag! Tāpēc parasti cenšos komandējumus izkārtot tā, lai nekavētu "bodyART" nodarbību," skaidro Ainis un tad atvainojas, ka jāskrien jau prom.
Arī es jau esmu pieņēmusi iknedēļas nodarbības kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Novēroju, ka pēc Energetic nodarbības man vairs nekas un nekur nesāp. Pārbraucu roku pār vēderu, vai nav "aizķēries kompaktdisks". Fū, viss ir kārtībā. Nākamnedēļ nolemju kombinēt gan "bodyART" Energetic, gan Strength. "Hāāāāāāā!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
