Zemās gaisa temperatūras un stiprā vēja dēļ pat tie skrējēji, kuru veselības stāvoklis citādi ir labs, var saskarties ar elpošanas problēmām.
Tās iespējams mazināt, valkājot plānu slēpošanas masku. Lai gan šalle, kas apvīta ap sejas apakšējo daļu un degunu, nodrošina zināmu aizsardzību, tā nespēj to paveikt tik efektīvi kā īpaša maska, kas paredzēta šādiem laika apstākļiem. Tāpat risks saskarties ar elpošanas grūtībām mazinās, elpojot caur degunu, nevis caur muti.
Pat tad, ja ir izvēlēts atbilstošs apģērbs, skriešanu nedrīkstētu uzsākt strauji – ir nepieciešams veikt iesildīšanās vingrinājumus. Ja muskuļi nav pareizi iesildīti, aukstums un pazeminātais gaisa spiediens liek locītavu šķiedrām paplašināties, kas ierobežo darbības un var radīt sāpes jau tajā pašā dienā. Tāpat, neizpildot iesildīšanās vingrinājumus, muskuļos var rasties spazmas un krampji.
Kad ārā ir īpaši auksti, efektīvi saglabāt ķermeni siltumā palīdzēs daudzi apģērba slāņi. Tādējādi rodas mazāka varbūtība gūt apsaldējumus un saskarties ar ķermeņa atdzišanu.
Cepures nēsāšana ir, iespējams, labākais veids kā saglabāt nepieciešamo ķermeņa temperatūru, jo organisma saražotais siltums visvairāk izdalās tieši caur galvu.
Daudzi skrējēji valkā apģērbu no polipropilēna, jo šis materiāls ir komfortabls un labi saglabā sausumu un siltumu. Piemērots ir arī mīksts, pūkains apģērbs - hūdiji un aukstam laikam paredzētas sporta bikses.
Jāuzmanās arī, izvēloties sporta apavus ziemai – zole nedrīkst būt izteikti gluda, citādi iespējams paslīdēt sniegā vai uz slapjā asfalta.
Nedrīkst aizmirst, ka arī aukstā laikā skrējēji svīst.
Intensīvās elpošanas dēļ no plaušām izdalās daudz mitruma. Tā kā auksts gaiss ir daudz sausāks nekā silts, vēl viens atslēgas komponents drošam treniņam ziemas periodā ir nepieciešamā ūdens līmeņa organismā saglabāšana.
Tādējādi mazinās arī ķermeņa atdzišanas risks un apgrūtināta elpošana. Dodoties skriet, paņemiet līdzi pudeli ūdens un pārtraukumu laikā iedzeriet dažus malkus.