Pētnieki aptaujāja vairāk kā 1200 cilvēku no 16 līdz 20 gadiem. Respondentiem tika jautāts par viņu treniņu režīmu laikā no 2009. gada februāra līdz 2010. gada janvārim.
Laikā, kad jaunieši aktīvi trenējās, tad rādītāji, kas norāda satraukuma un stresa līmeni, bija zemāki, savukārt, smadzeņu darbība un pašvērtība – augstāki. Pozitīvi aspekti fiziskās aktivitātes dēļ izpaudās 5% jauniešu, kas bieži trenējās. Nedrīkst izslēgt arī negatīvu iezīmi - iekaisums, kas radās slodzes dēļ.
Psiholoģiskais un fiziskais veselības stāvoklis tika vērtēts pēc VAS skalas (no 0 līdz 25; kad norādīja zemāk par atzīmi 13, stāvoklis tika vērtēts kā neapmierinošs). Vidējie rādītāji sastādīja 17 vienības.
Visi aptaujātie bija sadalīti, ņemot vērā treniņu biežumu nedēļā. Gandrīz 35% sportam veltīja dažas stundas (mazāk nekā 3.5 stundas nedēļā). 41.5% trenējās vidēji bieži (no 3.5 līdz 10.5 stundām), 18% rādītāji bija diezgan augsti (no 10.6 līdz 17.5 stundām), bet 5% - ļoti augstu (vairāk par 17.5 stundām).
Izrādās, ka cilvēki no pēdējās un pirmās grupas, divreiz biežāk saņēma pēc VAS skalas atzīmi, kas mazāka par 13. Jaunieši no grupas, kas bieži trenējās, kopumā atzīmēja, ka ir laba pašsajūta (50% jauniešiem bija maza varbūtība saņemt vērtējumu, kas pēc skalas būtu zemāka par atzīmi 13).
Vislabāk jutās cilvēki, kas trenējās nedēļas laikā 14 stundas. Savukārt, sliktāk jutās tie jaunieši, kas nodarbojās ar sportu vairāk kā 17.5 stundas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
