Shutterstock
Foto: Shutterstock
Profesionāliem sportistiem sekošana līdzi savam pulsam sportošanas laikā ir tikpat pašsaprotama lieta kā iesildīšanās, atsildīšanās vai jebkura cita treniņa daļa. Kādam laikam bija jāpaiet, lai arī vidējais ierindas aktīvais cilvēks saprastu, ka ar sportošanu bez pulsa kontroles drīzāk var nodarīt sev pāri, nevis gūt pozitīvu efektu.

Tāpēc, lai dalība dažādos sporta pasākumos un sacensībās, tai skaitā jau drīzumā gaidāmajā "Nike Riga Run", sagādātu prieku un pārliecību par sava organisma spēkiem, pastāstīsim, kas tad īsti notiek sirsniņā, kad tiek skriets, lekts, braukts ar riteni vai jebkādi citādi likts tai strādāt pastiprinātā režīmā, un kā savu pulsa kontroli var izmantot savu uzstādīto mērķu sasniegšanai.

Vārds "pulss" apzīmē sirdsdarbības frekvenci jeb biežumu – cik reizes minūtē tā saraujas, lai izsviestu asinis. Kļūda, kuras rezultātā daudziem iesācējiem sportošanas laikā ir gan elpas trūkums, gan ļoti augsts pulss, ir tā, ka tiek ņemts vērā tikai muskuļu spēks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!