Tikai basām kājām! Ko piedāvā sajūtu takas Latvijā un cik veselīgas tās ir?  (3)

Ar ko atšķiras pastaigas pa speciāli iekārtotu taku un pa mežu vai jūras krastu? Pirmkārt, takas ir absolūti drošas. Otrkārt, atšķirībā no ierastajām meža taciņām te var piedzīvot īstu sajūtu kokteili, jo ir daudz dažādu oriģinālu segumu vienuviet. Treškārt, pēc aktīvās pēdošanas iespējams baudīt SPA procedūru – sildošu un atslābinošu zāļu vanniņu kājām – un tēju.

Sajūtu takas ļauj uzreiz pieslēgties atvaļinājuma režīmam. Kā tas notiek? Pārvarot dažādus šķēršļus, jābūt vērīgam, uzmanīgam, citas domas un problēmas vairs nav ne prātā. Ieguvums – ar pozitīvām un jaunām emocijām pavadīts brīvais laiks, dziļās muskulatūras treniņš, mēģinot noturēt līdzsvaru uz oļiem, baļķīšiem un slidenām koku virsmām, un, protams, punktu masāža pēdām. Valmierā un Smārdes pagastā ir garākās baskāju takas, tās atvērtas katru dienu līdz vēlam vakaram, tomēr ieteicams izstaigāt dienā, jo vakarā masāžas efekts var būt tik spēcīgs, ka neļaus aizmigt.

Taka ir 2,7 km gara, ved cauri mežam un gar Gaujas stāvkrastiem. Īpaši veidotās kastēs sabērti dažādi materiāli, un gājējam, piemēram, ir iespēja soļot pa zilajām Valmieras stikla šķiedras stikla lodītēm. Cits posms veidots no oļiem, egļu un priežu čiekuriem, smiltīm, keramzīta gabaliņiem, mizu mulčas un kastaņiem. Sajūtu parka tālākajā punktā pie pašas Gaujas ir māla kaste. Iekāpjot veldzējošs ūdens un silta, mīksta māla putriņa aptver pēdas un iespiežas starp katru pirkstiņu, gribas bradāt šurpu turpu. Pēc procedūras var ļaut māliem piekalst pie pēdām vai mālaino kārtu noskalot turpat Gaujā, bet jāuzmanās, jo ir slidens.

Ceļa posmos starp dažādu materiālu kastēm baudāma vienkārša pastaiga mežā un zemē nokritušu skuju, koku sakņu, sūnu, zaru un citu dabas materiālu pieskāriens pēdām. Sajūtu taka ir papildināta ar dažādiem koordinācijas treniņa elementiem, piemēram, kokos iesietiem dēlīšiem, kāpnēm un laipām, baļķīšu trepēm. Šeit ir arī vienīgā vieta Latvijā, kur desmitiem koku ir apadīti vai kā citādi ietērpti, un tas apmeklētājiem sagādā pozitīvas emocijas. Jau jūlija vidū Valmieras sajūtu parkā būs iespējams izbaudīt pavisam kaut ko jaunu Latvijā – 187 metrus garu nobraucienu ar trosi pāri Gaujai. Tas būs noslēdzošais sajūtu takas elements.

Pēc pastaigas pēdās manāms nogurums, tāpēc īsti laikā ir zāļu vanniņa ar gadalaikam atbilstīgām piedevām – pumpuriem, ziediem, lapām un ogām – un tējas baudīšana.

Sajūtu taka ir domāta dažādām vecuma grupām un fiziskajām spējām, ideāli piemērota mierīgai pastaigai, vērošanai un izzināšanai. Ar bērnu ratiņiem gan izbraukt iespējams tikai atsevišķos posmos, tādēļ, lai izbaudītu visus piedāvātos elementus, paši mazākie jānes rokās, kukaragā vai ķengursomā.

Pirmā baskāju taka ir 2,6 km garā "Valguma pasaule". Atstājot apavus skapītī, apmeklētāji dodas pastaigā pa oļiem, akmeņiem, smiltīm, čiekuriem, Slocenes upi, dziļām baltā māla vanniņām (gandrīz līdz ceļiem), dolomīta šķembām un izsijām, niedru kūlīšiem, kūdru, zāli, šķeldu, melnzemi. Arī šeit braukt ar bērnu ratiņiem nav iespējams, tāpēc jāpadomā, kā to izstaigāt kopā ar mazuli.

Savukārt akmens labirints, koka pāļi, rievota betona plāksnes un līdzsvara rīki ļauj koncentrēties uz citām sajūtām. Pēc aptuveni pusotras stundas ilgas pastaigas pēdas patīkami kņud un ir siltas pat drēgnā dienā.

"Valguma pasaulē" ir neparasts gotiskais jeb labo domu labirints. Steiga un nepacietība tur nav labākie pavadoņi, labāk lēnprātīgi ļauties iešanai – kopumā ir 11 loki, 28 pagriezieni, ik pa laikam mainot virzienu, taču nekur nekrustojoties. Lai gan labirinta taka izskatās īsa, patiesībā jāveic 390 metru un tikpat daudz, līkumojot ārā. Tā ir vieta, kur nomierināt prātu.

Pēc baskāju takas var iziet galda spēļu taku, kurā iespējams brīvā dabā izspēlēt dažādas galda spēles, kas būs interesantas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Bet var vienkārši ņemt rokās nūjas un izstaigāt vēl vienu taku – 4,5 km garo Dabas gleznu taku. Košajos rāmjos kā gleznās ierāmēti dižozoli, māzeri uz bērza, alpīnās jāņogas, dolomīta atsegumi Slocenes krastā, dzeņu sakalta un mizgraužu noēsta egle, bebru slidkalniņš, Otrā pasaules kara ierakumi, trīs atvari vienuviet, kopā saaugusi egle un bērzs… Vienkāršā pastaigā tiem visiem varbūt paskrietu garām, taču šeit iezīmētie objekti ir labi pamanāmi.

Pastaigu pa sajūtu takām var salīdzināt ar pēdu refleksogēno masāžu, kurā uz visiem punktiem tiek izdarīts maigs spiediens. Šie punkti ir saistīti ar noteiktiem iekšējiem orgāniem, dziedzeriem un audiem, t.i., ar visām organisma struktūrām, un neliels spiediens uz tiem ietekmē konkrēto orgānu, normalizē tā darbību. Punktu masāža rada dziļu atslābumu, kliedē spriedzi un saspringumu, stimulē organismu pašārstniecībai, uzlabo asinsriti, normalizē asinsspiedienu, rada labsajūtu, uzlabo miega kvalitāti un novērš miega traucējumus, atslābina muskuļus, remdē sāpes, uzlabo locītavu kustīgumu, attīra ķermeni no kaitīgām vielām un toksīniem, atjauno hormonālo līdzsvaru, mazina PMS simptomus, meno­pauzes izpausmes, uzlabo gremošanu, palēnina un padziļina elpošanu, atjauno emocionālo līdzsvaru, nomierina jebkura orgāna pārmērīgu aktivitāti un stimulē to nepietiekamas darbības gadījumā.

Sertificēta masiere Dace Baltiņa stāsta: "Staigāšana pa sajūtu takām ir veselīga un laba. Uz pēdām atrodas reflektorie punkti, kas pastaigas laikā tiek stimulēti un masēti. Katram individuāli jāizvērtē šādas aktivitātes ietekme uz pašsajūtu un organismu. Pastaiga ir ilgstoša, un, iespējams, jutīgākiem cilvēkiem tā iedarbojas spēcīgāk. Ar basām kājām nevajadzētu staigāt, ja ir atvērtas brūces vai čūlas."

Bet katrs jau var atrast arī savu taku – mājas tuvumā, mežā, jūras krastā, pļavā. Vasara ir īstais laiks, lai pēc iespējas vairāk staigātu basām kājām, tādējādi stiprinot imunitāti un norūdoties.