Kad ilgi gaidītais sniegs beidzot klāj zemi un termometra stabiņš noslīdējis krietni zem nulles, daudzi apsver domu nodoties ziemīgām aktivitātēm svaigā gaisā. Bet, ko labāk izvēlēties – slēpošanu, slidošanu vai snovbordu? Ja slēpošanu – tad distanču vai kalnu? Katrai aktivitātei savi plusi un mīnusi. Iepazīsties ar tiem un izlem, kurš izkustēšanās veids ir piemērotāks tieši tev!
Slidošana: slaidām kājām un līdzsvara sajūtas treniņam
- Lieliski trenē kustību koordināciju un līdzsvara sajūtu.
- Attīsta fizisko formu. Visvairāk stiprina kāju, vidukļa un sēžamvietas muskuļus, tomēr noslogots tiek teju viss ķermenis.
- Salīdzinoši saudzīga aktivitāte mugurkaulam un kāju locītavām. Tiem ir palielināta slodze vien, ja izpilda lēcienus. Turklāt slidošana stiprina arī dziļos muguras muskuļus, kas balsta mugurkaulu.
- Ja slido vienmērīgā tempā un ilgstoši, palīdz atbrīvoties no liekā svara, turklāt ir lielisks sirds un asinsvadu sistēmas treniņš. Īpaši labi dedzina tauciņus uz augšstilbiem un sēžamvietas. Stundas laikā var "noslidot" aptuveni 480 kilokalorijas.
Mīnusi
- Liels kritienu un traumu risks. Iesācējiem noteikti vajadzētu valkāt ceļu un elkoņu sargus, bērniem arī ķiveri.
Distanču slēpošana: veselīga un droša aktivitāte
- Nodarbina lielāko daļu ķermeņa muskuļu, no visām ziemas fiziskajām aktivitātēm – visvairāk. Nodarbojoties ar distanču slēpošanu, iespējams izveidot viscaur sportisku un stingru ķermeni.
- Nav lielas slodzes uz kāju locītavām un mugurkaulu.
- Lielisks treniņš sirdij.
- Pareizi slēpojot, ir ļoti minimāls risks gūt traumas. Iesācējiem ieteicams vērsties pie instruktora un apgūt pareizu tehniku. Nepareizi slēpjot, piemēram, pārmēru enerģiski vai nelaikā atgrūžoties ar nūjām, var izsist plecu no vietas vai pārraut saites.
- Ja vienmērīgā tempā mēro garu distanci, tas ir ļoti efektīvs veids lieko kilogramu rucināšanai. Stundas laikā iespējams sadedzināt 500 līdz 640 kilokalorijas.
Mīnusi
- Asu izjūtu cienītājiem var šķist garlaicīga.
Kalnu slēpošana vai snovbords: asu izjūtu cienītājiem
- Gan viens, gan otrs sporta veids ir kā radīts adrenalīna medniekiem.
- Kalnu slēpošana lieliski nostiprina kāju un sēžamvietas muskuļus, nedaudz arī muguras, vēdera un roku muskuļus. Snovbords arī stiprina tās pašas muskuļu grupas, bet muguras jostas daļas un vēdera preses muskulatūru attīsta izteiktāk, jo nepārtraukti jāgrozās viduklī.
- Traucoties ar kalnu slēpēm, stundas laikā iespējams sadedzināt 360 līdz 570 kilokalorijas, bet ar sniega dēli – aptuveni 480 kilokalorijas.
- Liels risks krist un gūt traumas, tādēļ noteikti vajadzētu valkāt ķiveri, kā arī ceļu un elkoņu sargus.
- Lēcienu laikā un traucoties pa nelīdzenu distanci, mugurkauls un kāju locītavas saņem ievērojamus triecienus. Vispār, lai nodarbotos ar kalnu slēpošanu vai snovbordu, nepieciešama laba fiziskā forma, stingrs ķermenis, pretējā gadījumā traumu gūšanas risks ir ļoti liels.
- Nav vēlams izvēlēties kādu no šiem sporta veidiem, ja ir muguras vai locītavu problēmas.
- Neviena no šīm divām sportiskajām aktivitātēm nebūs labākā izvēle tiem, kam ir izteikta bumbiera figūra, jo attīsta sēžamvietas un cisku muskuļus, padarot jau tā apjomīgo zonu vēl apjomīgāku.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Medaboutme.ru, Mamashealth.com, Fitday.com, WebMd.com un Dailymail.co.uk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
