Kā iemīlēt sportošanu, ja tā nepatīk? Sieviešu pieredzes stāsti  (1)

Pat zvērināti jogas meistari atzīst, ka jogu nebūt nav iemīlējuši uzreiz. Tā, piemēram, Tibetas jogas pasniedzēja un portāla SlowYogaLife.com veidotāja Kristīne Somere atzīst, ka nekad mūžā nebija nodarbojusies ne ar vienu sporta veidu, turklāt skolā pat bijusi atbrīvota no fizkultūras.

"Mana mīlestība pret jogu neradās uzreiz. Jogas virzienā soli pa solim mani "stūma" vairāki budisma skolotāji. Kad, visbeidzot, uz savas ādas kā mentāli, tā fiziski izjutu jogas pozitīvo iedarbību, biju uzķērusies uz āķa. Tikai tad es sāku izjust reālu kaifu no jogošanas!"

Kristīne atzīst, ka pagrieziena punkts bijis viens no Tibetas jogas semināriem, kurā viņa apjautusi, cik ļoti uzlabojušās viņas prasmes un spējas. "Es nekad neesmu koncentrējusies uz rezultātu, bet, drīzāk, izbaudījusi procesu. Sākumā uz nodarbībām gāju ar piespiešanos, bet pēc tam jau skrēju, sirdij gavilējot priekā!" iespaidos dalās nu jau pieredzējusī jogas praktizētāja.

Arī alpīnistei Kristīnei Liepiņai, kuru uz alpīnisma un klinšu kāpšanas apmācībām pieteica paziņa, tā nebija mīlestība no pirmā skatiena. "Uz nodarbībām gāju bez sajūsmas – nekas nepatika un neaizrāva. Tagad domāju – tas ir labākais, kas ar mani dzīvē ir noticis! Tas ir kļuvis par manu dzīvesveidu," viņa stāsta.

Kristīnes pieredze rāda, ka ir vairāki "ne", no kuriem savā ceļā vispirms ir jāatbrīvojas. "Negribu, nesanāk, nepadodas, nepatīk... Kad noņem nost tos "ne", paliek tikai gribu, sanāk, padodas, patīk, un tas jau ir ceļš uz jaunu līmeni. Ja man jautā, kā atbrīvot prātu un noņemt savas barjeras, es atbildu – darot! Uzskatu, ka varam sasniegt visu, par ko esam gatavas cīnīties!"

Aptaujājot sev pazīstamās sievietes, guvu atziņas, kas iespējams, noderēs arī jums.

Piemēram, Madara, kura strādā valsts pārvaldē, atzīst, ka viņai palīdz komandas gars. "Dodos uz sporta nodarbībām, kurās nepieciešams partneris vai kompānija. Sarunājot doties sportot kopā ar otru cilvēku, ir neērti atteikt. Sākumposmā, kamēr sportošana nav kļuvusi par ikdienas nepieciešamību, tas ir ļoti motivējoši."

Madara arī atzīst, ka ir svarīgi izmēģināt dažādas lietas, lai saprastu, kas no plašā sporta nodarbību klāsta rada baudu un prieku. "Piemēram, man tā ir lindy hop dejošana - kārtīgs kardio treniņš pusotras stundas garumā. Nesen sev atklāju klinšu kāpšanu, kas ir lielisks veids, kā atslēgties no ikdienas problēmām un izvingrināt visu ķermeni. Patīk arī stiepšanās nodarbības - pilates, body art un tamlīdzīgi."

Savukārt triju bērnu māmiņa Inga atzīst, ka viņu sportot motivējusi veselības uzlabošanās. "Kopš sporta skolas laikiem man ir problēmas ar muguru – skolioze un atslēgas kaula noslīdējums. Agrā jaunībā tas diži dzīvot netraucēja. Vidusskolas un augstskolas laiku pavadīju visnotaļ sportiski, bet pēc tam ilgus gadus nedarīju neko – nesportoju nemaz vai tikai pāris reizes gadā.

Laikam ejot, muguras problēmas sāka mani manāmi ierobežot. Trešais bērns prasīja tik daudz uzmanības un rūpju, ka nemitīgi nēsāju viņu uz rokām. Tas tikai pasliktināja muguras stāvokli un vieglas sāpes kļuva par ikdienu".

Veselības vārdā Inga vispirms pamēģinājusi skriet, neskatoties uz to, ka skolas gados skriešanu nav varējusi ciest. Pēc tam viņa izmēģināja TRX nodarbību. "Bingo! Tas bija mans! Sākumā gāja grūti, jo mugura ļoti ierobežoja, bet pēc kādiem trim, četriem mēnešiem sajutu, kā mana mugura sāk turēties, kā strādā balsta muskuļi! O, tas bija tik kaifīgi!"

Starp citu, motivācijas var būt dažādas, un tas, kas sācies kā joks, var izvērsties itin nopietni. Šāda pieredze ir projektu vadītājai Justīnei.

Viņa ar smaidu atceras, ka Nike Riga Run treniņus abas ar draudzeni sākušas apmeklēt "joka pēc", jo pēc divdesmit piecu treniņu apmeklēšanas balvā bija garantēts kruīzs uz Stokholmu. "Sacensību gars un tiekšanās pēc vajadzīgā treniņu skaita arī visu "iekustināja" – noskrējām visu vasaru!"

Rudenī Justīne sākusi apmeklēt sporta zāli. "Pēc šī "skriešanas projekta" dzīve bez sporta jau likās dīvaina. Šobrīd diena ir neizdevusies, ja neesmu sportojusi. Starp citu, kruīzā tā arī neaizbraucām! Acīmredzot svarīgāk bija pierādīt pašām sev, ka mēs to vispār varam."

Ja tomēr neizdodas iemīlēt kādu no sporta veidiem, izmēģini citu! Ir patiešām būtiski atrast īsto nodarbi, kas pašai sniedz prieku un gandarījumu, neskatoties uz grūtībām. Nav jēgas nodarboties ar crossfit vai spiest sevi cilāt svarus tikai tāpēc, ka tas ir stilīgi vai to dara kāds cits.

Visticamāk, es nekad neskriešu pa trenažiera skrejceliņu telpās, taču labprāt došos paskriet pa dubļainu meža taku tiklīdz nokusīs sniegs. Es zinu, ka neviens no treniņiem sporta zālē nav viegls, taču, neskatoties uz to, regulāri veltu laiku fiziskajām aktivitātēm, turklāt mēģinu pieskaņot konkrētās dienas nodarbību savam noskaņojumam.

Piemēram, ja bijusi saspringta nedēļa un tās ietvaros esmu apmeklējusi funkcionālās vingrošanas un spēka treniņus, svētdienas rītā aiziešu uz jogu. Savukārt, ja darbdienās nav sanācis kārtīgi pasvīst sporta zālē, nedēļas nogalē došu priekšroku pamatīgākam treniņam.

Visbeidzot – nedomā par to, kas ir modē. Nedomā par to, kas sadedzina visvairāk kaloriju. Nedomā par to, cik kilometru tu vari vai nevari noskriet. Tā vietā raugies, lai sportojot justos labi. Un dienās, kad attaisnojumi draud uzvarēt gribasspēku, vienkārši aizej uz nodarbību un ļauj trenerim un ķermenim izdarīt visu pārējo. Galvenais ir nenobastot!